Vakar Latvijas Dabas muzejā atklāja ķirbju izstādi.
Izstāde “Dižoga — ķirbis” veidota sadarbībā ar dārzkopības entuziastu klubu “Tomāts”. Izstādes laikā līdz 2. novembrim muzeja apmeklētājiem būs iespēja noskaidrot ķirbju lietojuma, izskata, ārstniecisko un citu vērtīgo īpašību daudzveidību.
Muzejā visā krāšņumā varēs aplūkot ap 90 šķirņu ķirbju — gan ēdamos, gan dekoratīvos, gan tautas selekcijas, gan arī visā pasaulē atzītas šķirnes un to krustojumus, kā arī pilnīgi jaunas šķirnes, kas pirmo reizi izaudzētas Latvijas dārzos.
Bražūnu ģimenes dārzniecība “Neslinko” piedāvās vērtēt 2008. gada jaunās šķirnes — ’Guicoy’, ‘Mongogo du Guatemala’, ‘Mardi gras’, ‘Moranga Exposicao’, ‘Ei Weiss’, kas saukts arī par olu ķirbi, ‘Bounty’. Šie ķirbji ir izmantojami pildītā veidā pamatēdienu, kā arī saldo ēdienu pagatavošanai.
Ķirbjus varēs ne vien aplūkot, bet arī degustēt un saņemt konsultācijas par šo lielo ogu audzēšanu. Varēs arī nopirkt sēklas.
Ķirbis ir lielākā oga pasaulē. Ķirbji ir bagāti ar A, B, C un E vitamīniem, satur daudz augu eļļas, ir ļoti veselīgi un tiek uzskatīti par auglības simbolu. Pateicoties ķirbju biezajai mizai, sausā un vēsā vietā tos var glabāt pat vairākus mēnešus.
Mazākie ķirbji nogatavojušies sver tikai apmēram 50 gramus, taču lielākie var sasniegt pat pustonnu. Latvijas ķirbju audzētājiem gan tik lielus ķirbjus izaudzēt nav izdevies, lielākie Latvijas ķirbji svēruši nedaudz virs 100 kilogramiem, taču Vācijā lielākais ķirbis svēris pat 562 kilogramus.
Ķirbis Latvijā ir “ienācējs”. Pirmsākumos tas audzis tikai Amerikā, taču līdz ar šī jaunā kontinenta atklāšanu atceļojis uz Eiropu. Iespējams, ka ar vācu muižnieku starpniecību 17.—18. gadsimtā tas nokļuvis arī Latvijā. Ne velti vārds “ķirbis” latviešu valodā tik ļoti līdzīgs vācu vārdam “kürbis”.