“Uzminiet, ko es redzēju veikalā?” iepriecināta jautāja aizkraukliete Sigita. Viņas atklājums man gan šķita vairāk šokējošs nekā uzjautrinošs.
“Uzminiet, ko es redzēju veikalā?” iepriecināta jautāja aizkraukliete Sigita. Viņas atklājums man gan šķita vairāk šokējošs nekā uzjautrinošs.
Sigita nupat atgriezusies no kāda pagasta Latgalē, kur ciemojusies pie radiem. Šo vietu nevar uzskatīt par nomaļu miestiņu, drīzāk gan par vidusmēra ciematu, kurā darbojas arī vairāki veikali.
Veikalu pašā ciematiņa centrā ar skaistu nosaukumu “Sapnis” iecienījusi arī Sigita, tajā strādā laipnas pārdevējas, ir plašs preču klāsts. Kādu dienu viņa atkal iegriezās šajā veikalā. Kā ierasts, paņēma iepirkumu groziņu un rudens saules apspīdētajā vietā ievēroja, ka groziņā ir kaut kāds priekšmets.
“Man šķita, ka iepirkumu groziņā ir kāda sarūsējusi stieple vai nagla. Vai maz kas veikalā aizmirsts, un neba par to būtu brēka jāceļ,” nodomājusi pircēja. Pēc pāris soļiem viņa gan izlēmusi tuvāk aplūkot, kas tad īsti iepirkumu grozā atstāts. “Aizmirstais” tā kā mazliet sakustējies, un, pacēlusi grozu tuvāk acīm, pircēja rāmā balsī skaļi paziņojusi: “Vai, kas tad te — čūska!”. Tiešām — rudens saulītē savu “sapni” mierīgi izsapņoja gandrīz pusmetru garš čūskulēns…
“Pārdevējas pārņēma panika, viena šķita pat tuvu ģībšanai,” atceras Sigita. “Es ātrumā pat nesapratu, kas man jādara, pat nobīties nepaspēju. Kāda veikala darbiniece izņēma man groziņu no rokām un, izskrējusi ārā, tā saturu izgāza zālītē.”
Kā gan čūskulēns tika veikalā? “Varbūt bija paspējis ieritināties kādā maisiņā, kad piekusis pircējs to bija nolicis uz takas, varbūt kā citādi līdz pagasta centram nokļuvis. Neviens no radiem gan nebija dzirdējis, ka pagasta centrā jelkad būtu čūskas redzētas,” spriež aizkraukliete.
