Biedrība “Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu” līdz janvāra beigām vāc parakstus, lai atjaunotu 2007. gadā iznīcināto nozari. Parakstīties var Iecavas novada domē. Paziņojuma tekstu un veidlapas var arī izdrukāt no pašvaldības portāla www.iecava.lv un pēc tam savāktos parakstus sūtīt biedrībai. Parakstus kopā ar lūgumu piešķirt Latvijai 100 tūkstošu tonnu lielu cukura ražošanas kvotu iesniegs Eiropas Parlamentā.
“Lēmumu pārtraukt cukura ražošanu lielākā daļa sabiedrības joprojām uzskata par nepareizu. Rentablās 80 gadu pastāvējušās cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas nozares likvidācija bija kārtējais gājiens Latvijas ražotņu sagraušanā un ekonomiskās krīzes padziļināšanā. Latvijai tagad cukurs ir jāiepērk par 40 — 50 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā pārmērīgo importa pārsvaru pār eksportu. Nav pamatojuma tam: “Kāpēc Latvijā jāieved tas, ko mēs varam saražot paši?” teikts vēstulē, kas adresēta arī Latvijas valdībai. Biedrības vadītājs inženierzinātņu doktors Georgs Bagātais sarunā skaidroja, ka vēstulē teiktais par pamatojumu nav drukas kļūda — “likvidatoru” apgalvojumi par lēto cukuru, kura dēļ Latvijas dārgā cukura ražotāji bankrotēšot, un citi skaidrojumi, neesot pamatojums, bet gan salti meli un nodevība pret Latviju.
Biedrība un Georgs Bagātais cer Iecavā, dzelzceļa tuvumā, uzbūvēt jaunu un modernu cukurfabriku, jo rūpnīcai jābūt Zemgales cukurbiešu audzētāju lauku tuvumā. Ir atrasti arī Vācijas uzņēmēji, kuri gatavi investēt būvniecībā. Jauna rūpnīca ar iekārtām varētu izmaksāt ap 100 miljonu latu. Ieceri atbalsta arī cukurbiešu audzētāji, taču Zemkopības ministrija uzskata, ka tā ir utopija un kvota vairs nav atgūstama. Tā pateikt, protams, ir visvieglāk. Arī paklausīgi pildīt norādes un pavēles “no augšas”, bet cīnīšanās ar Eiropu par mazās Latvijas un tautas interesēm prasa pūles. Iepriecina, ka entuziasti, savas jomas profesionāļi, nepadodas birokrātu norādījumiem. Mūsu spēkos ir kaimiņus Bauskas pusē atbalstīt vismaz ar saviem parakstiem.
