Pirmdienas rīts sācies ar salu, kas viesis mazas korekcijas ikdienā. Kaut kas sasalis, piemēram, lielā šķūņa, kurā notiek sēklu tīrīšana, durvju slēdzene neparko negribēja padoties. Sēklu tīrīšanas darbs ir viens tiem, kas darāms tagad, ziemas laikā.
Šajās dienās selekcijas nodaļa ķērusies pie ganību airenes, sarkanā āboliņa un lucernas sēklu tīrīšanas, tad būs jātīra timotiņš. Lielos piemaisījumus no āboliņa sēklas cenšamies iztīrīt tūlīt pēc novākšanas — rudenī. To veic ar divām speciālām iekārtām. Tagad, ziemas mēnešos, sēklas pārved uz Institūta telpām, un tīrīšanu turpinām jau ar smalkākām mašīnām. Šogad esam iecerējuši vairāk uzmanības veltīt lucernai un plānojam ieviest jaunu šķirni ‘Rasa’.
Kopumā institūts izmanto ap 160 hektāriem zemes, no tiem mazāk par pusi apstrādā ar bioloģiskām metodēm, jo, piemēram, šādi audzētas āboliņa sēklas pēdējā laikā ir arvien pieprasītākas. Šogad pirmo reizi varēsim piedāvāt bioloģiskās lucernas sēklas. Pavasarī, aprīlī, būs iespēja iegādāties arī bioloģiski audzētu griķu sēklas. Šogad pirmo reizi ievāksim bioloģiski audzētas austrumu galegas sēklas, kas kā nektāraugs būs noderīgs biškopjiem. Nedaudz iesēti ziemāji — tritikāle, rudzi, kvieši un rapsis. Pirmās sala un sniega dienas būs noteicošās to turpmākajai attīstībai. Ja augsnes virskārta nepaspēs sasalt, bet bagātīgi snigs, ziemāji, kā tas noticis iepriekš, izsutīs.
Ik gadu janvārī, izņēmums nav arī šis gads, zemnieki sāk intensīvi zvanīt un interesēties par sēklu iegādes iespējām. Bioloģiskās lucernas sēklas ir tik pieprasītas, ka viss iegādājamais daudzums ir jau aizrunāts.
Ziema diktē noteikumus ne tikai uz lauka. Institūts jāapsilda arvien intensīvāk. Lai arī neapsildām visu ēku, gaiteņos apkure atslēgta, apsildām daļu, kurā strādājam, bet arī tam nepieciešams ne mazums līdzekļu. Pirms vairākiem gadiem bija nodoms pārcelties uz citām telpām Skrīveru centrā, bet tas neguva atbalstu darbinieku vidū.
Ģimenē ir divi bērni, tāpēc ievēroju ziņu par papildu eksāmeniem, ko ieviesīs no jaunā mācību gada — fizikā vai ķīmijā. Kā mātei man negribas, lai meitām ir lielāka slodze, pastiprināti mācoties tik nopietnus mācību priekšmetus. Es ar fiziku ne skolas laikā, ne tagad savu dzīvi neesmu saistījusi. Manu-prāt, tā vairāk noder puišiem. Retā meitene labi zina fiziku. Cita lieta ķīmija. Man ar šo mācību priekšmetu problēmu nebija, un es domāju, ka manām meitām šīs zināšanas dzīvē noderētu. Lai gan tagad, kopā pildot mājasdarbus, testus, piemēram, matemātikā, esmu secinājusi, ka tie ir ļoti sarežģīti. Ja viņas jautātu man, ko izvēlēties, tā noteikti būtu ķīmija.
Svarīgākā ziņa, ar kuru sākas vai katra pārraide televīzijā un radio — nākamā premjerministre un jaunās valdības veidošana. Ja reiz politiķi pateikuši, ka Straujumas kandidatūra ir pati labākā, tad lai tā būtu. Kā būs sievietei vadīt valdību, grūti spriest. Līdz šim politiku virza vīrieši, arī Saeimā un valdībā viņi ir pārsvarā.
Institūts ir tās pašas ministrijas, kuru vadīja Straujumas kundze, pakļautībā, un nelielas pozitīvas pārmaiņas bija. Nedaudz pieauga bāzes finansējums. Domāju, no jaunās valdības katrs, arī es, gaida, lai Latvijā būtu vairāk darba vietu. Agrāk institūtā bija nodarbināti ap 300 cilvēku, pēdējos gados — vien 25. Lai attīstītu jaunus uzņēmumus, jāmaina nodokļu politika. Tomēr bieža valdības maiņa nav laba ne valstij, ne iedzīvotājiem. Tas viss sākās “Maximas” traģēdijas dēļ, bet vainīgie līdz šim nav atrasti. Pievienojos Raimonda Paula teiktajam, ka viņus atrast nav grūts uzdevums.
Eiro ieviešana joprojām ir aktuāla. Skrīveros naudu janvāra sākumā varējām izņemt vai samainīt arī pasta nodaļā. Pirmajās dienās rindas bija garas, un papīra naudas visiem pat nepietika. Secināju, ka eiro monētas ir skaistas. Jaunās naudas dēļ nācās pirkt citu maciņu. Vecais bija pārāk mazs. Redzu, ka bērni un cilvēki gados apjūk no tik ļoti atšķirīgajām monētām. Agrāk piecdesmit santīmu atrast varēja viegli, arī viena un divu santīmu monēta bija maza izmēra. Tagad viss ir otrādi.
Pārvietojoties no valsts uz valsti, liela ieguvuma joprojām nav, jo Lietuvā ir liti, Polijā — zloti. Ziemassvētkos ar mašīnu braucām pie radiem Vācijā un to izjutām. Pamanīju vēl kādu atšķirību — agrāk arī Latvijā rudenī ceļu malās tik ierastās cukurbietes. Gan Lietuvā, gan Polijā cukurfabrikas darbojas un nozare nav iznīcināta. Decembra beigās abās valstīs bieži redzējām traktorus vedam cukurbiešu kravas.
Sestdiena atnesa sniegu, vakari kļūs gaišāki un cilvēki ceļa malās pamanāmāki. Daļa skrīveriešu joprojām nelieto atstarotājus, un šāda tendence ir visā Latvijā. Tādēļ notiek tik daudz nelaimes gadījumu, saistītu ar gājēju notriekšanu. Pati, īpaši braucot ar velosipēdu, velku atstarojošu vesti.
Nedēļas nogale pagāja bērnu ballītes gaisotnē. Vecākā meita svinēja vārdadienu. No darba brīvais laiks atvēlēts mājas remontam. Jāsteidz nosiltināt otro stāvu, tā ceram ietaupīt kurināmo.
