Eiropas Komisijas izvēlētais cukura politikas reformas variants būs zināms ne agrāk kā jūlijā, jo pašreiz ir pārāk daudz neskaidrību.
Eiropas Komisijas izvēlētais cukura politikas reformas variants būs zināms ne agrāk kā jūlijā, jo pašreiz ir pārāk daudz neskaidrību. Šobrīd Komisija domā samazināt augstās ES cukura cenas, atcelt ražošanas kvotas un ieviest kompensācijas maksājumus cukurbiešu audzētājiem gan ES, gan Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs, kuras eksportē niedru cukuru uz Eiropas Savienību par garantētām augstām cenām. Tas ir viens no reformas variantiem.
Pārējās divas cukura reformas alternatīvas ir turpināt pašreizējo cukura politiku vai pilnībā liberalizēt nozari, tomēr eksperti tās neuzskata par reālām. Dalībvalstu lauksaimniecības ministrus satrauc fakts, ka kvotu atcelšanas gadījumā izoglikoze var izkonkurēt cukuru. Salīdzinoši lētā saldinātāja ražošana paplašinātajā ES varētu sasniegt pat 5 — 6 miljonus tonnu, aizņemot gandrīz 40% ES saldinātāju tirgu.
Reformas gaitā ES paredzēts samazināt cukura cenu par 40% — līdz EUR/t 450, bet arī tad cukurs nespēs konkurēt ar izoglikozi. Izoglikoze jau šobrīd aizņem aptuveni 50% ASV saldinātāju tirgus. Pašreiz izoglikozes ražošanu ES ierobežo kvotas — 303 tūkstoši tonnu gadā dalībvalstīs un 200 tūkstošu tonnu kandidātvalstīs. Izoglikozes ražošanas process līdzinās cietes ražošanai, un pētījumi liecina, ka cietes rūpniecības jaudas ir pietiekamas, lai bez ievērojamām investīcijām trīskāršotu izoglikozes ražošanu ES. Izmaksas ir EUR/t 350—380 atkarībā no veida.
Lai saglabātu cukura ražošanu, ES cukura cenai vajadzētu samazināties līdz EUR/t 370.
Par gaidāmo ES cukura reformu nobažījušās arī pasaules nabadzīgās valstis — nozares liberalizācija varētu mazināt to ieguvumus. Šobrīd tām nodrošināta priekšrocība ES tirgū. Reformas gadījumā tām savs cukurs būs jārealizē par daudz zemākām cenām.
(“Eirozirnis”)
