Secē un Sunākstē noteikta karantīnas teritorija, jo abos pagastos konstatēta mežacūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri. Kā tas ietekmē cūku audzētājus, un cik ļoti jāuzmanās tiem, kuri pārtikā lieto cūkgaļu? To jautājām ekspertiem.
Tikai ar atļauju
“Situācija ir ļoti nopietna,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieks, vecākais veterinārais inspektors Gunārs Rubins. “Galvenais nosacījums, kas jāievēro cūku audzētājiem šajos pagastos: bez PVD atļaujas nedrīkst izvest ne cūkgaļas produkciju (svaigu gaļu un visu, kas satur cūkgaļu), ne dzīvas cūkas, kā arī visos aizdomīgos cūku saslimšanas gadījumos jāsazinās ar savu veterinārārstu vai mūsu iestādi.” Tas pats attiecas uz medniekiem un nomedīto mežacūku gaļas un to produktu izplatību.
Ja to vēlas darīt, telefoniski vai rakstiski jāsazinās ar PVD, to var izdarīt arī klātienē, dodoties uz PVD pārvaldi Jēkabpilī vai filiāli Aizkrauklē. PVD inspektori, saņemot iesniegumu, dosies pārbaudīt novietni, vai ir nodrošinātas biodrošības prasības, noņems asins paraugus un izsniegs nepieciešamo atļauju. Nomedītajām mežacūkām arī tiks ņemti paraugi.
Gunārs Rubins atgādina, ka cūku audzētājiem ļoti jāseko līdzi un jāievēro noteikumi. Par to nemitīgi atgādina gan inspektori, dodoties pārbaudīt novietnes, gan tie izlasāmi presē un internetā. Neielaist novietnēs nepiederošus cilvēkus. Nepieļaut suņu un kaķu atrašanos cūku kūtī, nodrošināt apģērba (kūts drēbju) un apavu maiņu, dezinfekcijas paklāju lietošanu pie ieejas kūtī, veikt periodisku dezinfekciju kūtī, regulāri iznīcināt kaitīgos grauzējus, logiem likt mušu sietus, nebarot cūkas ar termiski neapstrādātu barību, neizbarot no lauka zaļbarību — tie ir galvenie minimālie nosacījumi, kas jāievēro. “Tie cūku audzētāji, kuri uz šo sērgu skatās kontekstā, domāju, ka pasargās savu novietni,” saka viņš. “Nenopietna attieksme var veicināt slimības izplatību, un tas ir ļoti bīstami. Jāatceras, ka vīruss ārējā vidē ir ļoti izturīgs. Saulē tas iet bojā pāris stundu laikā, bet augsnē iztur līdz sešiem mēnešiem, žāvējumos līdz sešiem, sālītā gaļā — četrus līdz 10 mēnešus, bet kūtsmēslos saglabājas mēnesi līdz divus. Savukārt saldētā cūkgaļā tas saglabājas mūžīgi.”
Viss bez maksas
Seces un Sunākstes pagastā reģistrētas 23 cūku novietnes, taču tajās lielākoties cūkas audzē pašpatēriņam. Sunākstē ir tikai viena saimniecība, kur audzētās cūkas paredzētas pārdošanai.
“Cilvēkam jau nav aizliegts ēst savā kūtiņā izaudzētās cūkas gaļu, taču, ja skatāmies šādā situācijā — cūka saslima, neēd, to nokāva, un, nevienam neziņojot, gaļu paši lietos vai vēl izdomās pārdot — šāda situācija būtu nepieļaujama,” saka veterinārais inspektors. “Protams, cilvēkam nekas nenotiks, jo viņam Āfrikas cūku mēra vīruss nav bīstams, taču ir ļoti liels slimības tālākās izplatības risks.” Ja mājās cūka saslimusi, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts, viņš aizdomu gadījumā sazināsies ar PVD un paņems paraugu, lai pārliecinātos, vai tas nav mēris. “Gribu uzsvērt, ka tas viss ir par velti — ne par vizīti, ne par analīzēm cūku audzētājam nebūs jāmaksā,” saka Gunārs Rubins.
Gunārs Rubins piebilst, ka tikai patērētāju pašu rokās ir atbildība, pirkt vai nepirkt gaļu vai sivēnus no nelegālām un nereģistrētām novietnēm. “Cilvēki to zina, bet bieži ignorē,” saka viņš. Šādu pārkāpumu gadījumos paredzēts arī administratīvais sods.
Viņš piebilst, karantīna ilgst līdz 40 dienām, vēlāk to var atcelt vai noteikt papildu ierobežojumus atkarībā no tā, kā slimība izplatīsies. Uz blakus pagastiem patlaban nekādi ierobežojumi neattiecas.
Kreņķi un klapatas
Cūku audzētāji Secē un Sunākstē bilst, ka ziņa par karantīnas izsludināšanu esot lieki kreņķi un klapatas. Vienīgā saimniecība abos pagastos, kurā audzē sivēnmātes un sivēnus pārdod, ir zemnieku saimniecība “Vaivariņi” Sunākstes pagastā. Saimniece Maija Jankovska atklāj, ka pēdējā laikā saimniecība samazināta. Viņa saka: lai gan pagastā Āfrikas cūku mēra karantīnas teritorija noteikta pirmo reizi, cūkkopji jau divus gadus dzīvo pastiprinātas uzmanības režīmā un strikti ievēro biodrošības pasākumus. “Taču šajos laikos par visu jādomā pašam.” Ja agrāk teritorijās, kur noteikta kādas slimības karantīna, izlika barjeras un karantīnas zīmes, tagad par to esot jāparūpējas pašam saimniekam.
“Dezinfekcijas līdzekļa krājumus papildinām regulāri. Katru dienu, īpaši tādā sausā laikā, jālej dezinfekcijas līdzeklis arī uz paklājiem pie novietnes, bet tie ir izdevumi, ar kuriem esam rēķinājušies. Jāsaka, paldies Dievam, tieši šobrīd mums nav pārdodamu sivēnu,” piebilst Maijas kundze.
Cūku audzētāji zina, ka valdība paredzējusi kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma laikā. Taču uzskata: tā nav pietiekami liela, lai segtu visus zaudējumus, un par šādu naudu dzīvnieku vietā nopirkt nevar. Piemēram, kompensācijas apjoms par pārraudzībā esošu sivēnmāti ir 284 eiro, par citiem pieaugušiem vaislas dzīvniekiem — 227 eiro, savukārt par sivēnu var saņemt 42 eiro lielu kompensāciju. Dzīvnieku īpašniekiem netiek izmaksāta kompensācija par viņu dzīvnieku novietnē uzliesmojušās dzīvnieku infekcijas slimības radītajiem zaudējumiem, ja PVD konstatē, ka dzīvnieku īpašnieks nav ievērojis biodrošības un citas normatīvos noteiktās prasības. Kompensācija pienākas tikai tad, ja novietne un cūkas ir reģistrētas Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Piebarošana nav laba prakse
Seces pagasta piemājas saimniecībā “Zemgaļi” dažas cūkas audzē pašpatēriņam. Saimniece Raisa Reinholde atzīst, ka pirmo reizi Āfrikas cūku mēris konstatēts tik tuvu un zināms uztraukums par to ir. “Visgrūtākā ir cīņa ar to, ko neredz,” saka viņa. Raisas kundze savulaik bija veterinārārste un bilst, ka ļoti labi zina un strikti ievēro visus biodrošības pasākumus, lai no šīs sērgas izvairītos. “Kad es mācījos, pasniedzēji teica: ir vēl tāds Āfrikas cūku mēris, bet pie mums tas nekad nevar atnākt! Nepagāja ne mūžs, kad ar to sastapos,” saka viņa.
Raisa Reinholde bilst, ka, punktuāli ievērojot visus noteiktos ierobežojumus un drošību, no šīs slimības var izvairīties un mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra var pasargāt. “Mežacūkas gan nē, bet tās pēdējā laikā jau bija savairojušās mazliet par daudz,” saka viņa. “Uzskatu, ka cilvēkam nav jābaro meža dzīvnieki, šī prakse nav normāla. Mežacūkām zūd imunitāte, tās kļūst pret visu uzņēmīgas, un cilvēki šādā veidā nodara pāri dabai.”
Viņa piebilst, ka uz valsts atbalstu cūku audzētājiem īpaši necer: “Man cūku nav tik daudz, un ļoti ceru, ka šī sērga nepiemeklēs.”
Izmirs gandrīz visas
Āfrikas cūku mēris ir ļoti nopietna lieta, un tas daudzās nozarēs radīs lielus zaudējumus — uzskata mednieku kluba “Lauce” vadītājs Guntis Taškāns.
Kā šis fakts ietekmē medniekus? “Mežacūkas medīt drīkst, tikai jāveic papildu darbības. Katrai nomedītajai cūkai jāveic analīzes. Tās nododam PVD, gaļu liekam dzesētavā un gaidām rezultātu,” stāsta Guntis. Ja cūka izrādās slima, to ved prom un iznīcina, ja rezultāts ir negatīvs, gaļu var lietot uzturā, vienīgi cūku liemeņi — veselās un slimās — nedrīkst būs saskārušies. Visas dzīvnieku iekšas jāliek speciālos slēgtos konteineros, kuri drīzumā būšot novietoti Staburagā un Sērenē, bet, kamēr to vēl nebija, visu apraka. Arī mednieku rīcībā jābūt dezinfekcijas līdzekļiem, ar tiem jādezinficē transports.
Guntis Taškāns bilst: lai gan precīzi pētījumi nav veikti, mēra dēļ izmirs apmēram 90 procentu mežacūku. Gandrīz visas. Citās valstīs šī sērga plosoties jau vairāk nekā 20 gadu, un to pilnībā apkarot tā arī neizdodas.
“Uzskata, ka cilvēkam cūku mēris nav kaitīgs, bet īpašus pētījumus jau neviens nav veicis, un diez vai kāds izvēlēsies ēst aizdomīgu gaļu,” saka mednieku kluba vadītājs. Viņš bilst: to, vai cūka ir inficēta, mednieki lielākoties varot noteikt uzreiz.
“Šī sērga nav priecīga vēsts ne medniekiem, ne zemniekiem,” atzīst Guntis. “Var jau priecāties, ka būs laba raža, bet no otras puses — nebūs jau, kur tos graudus likt. Cūkām izbarot nedrīkst, jo puse Latvijas lauku ir inficēti. Tāpat lielas problēmas ir tiem saimniekiem, kuriem ir tikai dažas cūkas, jo jādomā — ko tagad darīt? Varbūt nokaut, un miers? Ja piemeklēs mēris, variantu vairs vienkārši vairs nebūs.” ◆
