Krievijas veterinārie dienesti, pamatojot ar Šmalenbergas vīrusa izplatības draudiem, šonedēļ uz laiku pārtraukuši dzīvu cūku importu no Eiropas Savienības valstīm, tajā skaitā arī no Latvijas.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti norāda, ka šis vīruss bīstams liellopiem, bet cūkas pret to ir neuzņēmīgas. Tādēļ šādu aizliegumu cūkaudzētāji sauc par politisku.
Par to, kā tas ietekmēs cūku audzēšanas biznesu, pārdomās dalās Kokneses novada saimniecības “Sietiņi” īpašnieks Jānis Kirovāns.
Treknās nav
pieprasītas
— Vai tādēļ Eiropā cūkgaļas cena pazemināsies?
— Cūkgaļas tirgus nav prognozējams. Bieži, kad gaidīts cenas pieaugums, tā gluži pretēji — pazeminās. Loģiski spriežot, ja Eiropā uzkrājas nerealizētas cūkas, jo nedrīkst eksportēt, cenai būtu jākrīt. Bet kur likt pārprodukciju? Dzīvnieks pāraug, bet pircējs grib liesu gaļu. Ja augs lielāka, būs speķis, patīk tas vai nē. Sivēnam no atšķiršanas brīža no sivēnmātes vidējais svara pieaugums ir 500 līdz 700 gramu dienā. Mūsu saimniecībā kopā — ap 700 kilogramu dienā, mēnesī — vairāk kā 20 tonnu. Turklāt, jo lielāka cūka, jo vairāk ēd, lieki izdevumi par barību.
Aizvērtas eksporta robežas dēļ 2000. gadā Miķelānu kompleksā ap 800 cūku dzīvoja pagalmā, līdz vēderam dubļos, jo nebija, kur viņas likt. Tajā pašā laikā gaļu importēja no Eiropas. Lētākā krava — ap 20 santīmu par kilogramu (toreiz normāla cena bija 56 santīmi). Šobrīd ražotājs kautķermeni pārdod par Ls 1,45 — 1,57, no Eiropas ievesto — ap Ls 1,34.
Igaunija un Austrumi mums “nespīd”
Kirovāna kungs teic, ka cenas ietekmē arī lielie gaļas pārstrādātāji: — Es ar savām tūkstoš cūkām tirgu nevaru veidot. Eksportu uz Krieviju, visticamāk, atsāks, jo tā ir bijis ik pa laikam — aizver robežu, pēc kāda laika atkal atver.
Savukārt mazumtirdzniecībā cenas nepazemināsies. Pircēji pirks par tādu pašu cenu, lielākā peļņa būs pārstrādātājam. Pieredze rāda, ka izmaiņas varētu būt par 5 līdz 10 santīmiem. Drīz sāksies šašliku sezona, pieaugs kakla karbonādes cena, bet pazemināsies subproduktiem — aknām, taukiem, galvām.
— Kāda ir situācija Lietuvas un Igaunijas tirgū?
— Ja Lietuvā cūkas pārdod lētāk nekā Latvijā, tad šaubos, vai varam turp iet. Igauņi šobrīd sivēnus iepērk par samērā augstu cenu, bet nepieciešams konkrēts daudzums. Piemēram, partijā no 600 līdz 800 sivēnu. Saimniecībai jābūt lielai, lai mēnesī tik lielu skaitu var iegūt. Mums tas ir nereāli. Vajadzētu paplašināties, bet kūtī nav vietas, lai palielinātu ganāmpulku. Lai uzceltu vēl vienu kūti, nav naudas. Un naudas nav tāpēc, ka nevaram paplašināties, jo fermā nav vietas. Apburtais loks!
— Varbūt cūkgaļas realizācijas iespējas jāmeklē Austrumos — Ķīnas tirgū?
— Šī valsts varētu būt perspektīva, bet vairāk lielajiem cūkaudzētājiem, kuriem pieder desmitiem tūkstošu cūku. Šaubos, vai Latvijā ir tādi, kuri varētu domāt par tik vērienīgu eksportu. Pat ja visas Latvijas cūkas savāktu kopā un piedāvātu ķīniešiem, būtu par maz. Ķīnas tirgus varētu interesēt Eiropai, bet ne Latvijai.
— Veikalā nopērkamas Lietuvā fasētas cūku zarnas. Vai arī jūs no cūkas pārdodat visu?
— Pārdodam visu, ko drīkstam pārdot. Zarnu ieguvei un apstrādei jāiegūst atzīšana, tad to var darīt. Jāsagatavo telpa, apraksts — tehnoloģiskā karte, kā apstrādās, glabās, pārdos. Pēc tam to pārbauda PVD.
Lielā fermā nav daudz darba vietu
— Kāds ir jūsu viedoklis par lielajām dāņu cūku fermām Latvijā?
— Pirmais jautājums — kāpēc dānis to, ko dara te, nevar darīt Dānijā? Tāpēc, ka Dānijā jau ir pārpārēm smaku, zemē pārāk daudz fosfora. Ja fosfors pārsniedz pieļaujamo normu, tad no derīga mēslojuma kļūst par kaitīgu vielu. Zeme, gaiss piesārņoti. Aleksam Rasmusenam Bauskas pusē ir ferma ar 20 tūkstošiem cūku, un gatavojas būvēt vēl vienu kompleksu 50 tūkstošiem. Turpat iegūtu sivēnus un turpat nobarotu. Šajā ziņā dāņi bijuši tālredzīgi — sāka ar zemes iegādi, lai spētu nodrošināt ar savu barību, tad cēla barības novietnes un fermas. Domāju, ka latviešiem no lielā kompleksa labuma nav. Mums šobrīd platību maksājums ir ap 90 eiro par hektāru, grieķiem — ap 600, vāciešiem — ap 400 eiro, vai varam saražot konkurētspējīgu barību?
Par darba vietām runājot — cik to būs lielā kompleksā? Jo lielāks komplekss, jo mazāk darba vietu. Viss ir automatizēts. Manā fermā strādā četri cilvēki, un arī lielā varētu strādāt tikpat. “Sietiņos” vēl ir daudz roku darba. Viesojos tāda paša lieluma fermā Vācijā. Vienīgā atšķirība — viņiem nav sivēnmāšu un kautuves kā mums, bet tikai nobarojamās cūkas. Tur strādā viens cilvēks pusotru stundu rītā un stundu vakarā. Divas reizes mēnesī ir selekcijas diena — īpašnieks kopā ar veterinārārstu un firmas pārstāvi cūkas šķiro. Otrā dienā cūkas aizved, vēl pēc dienas atved jaunu sivēnu. Barošana ir pilnībā automatizēta. Arī mums kūtī, kur ir nobarojamās cūkas, gandrīz viss notiek automātiski. Cilvēks tikai pārbauda, vai tehnika darbojas, nomazgā aizgaldus, atlasa kaušanai paredzētās cūkas.
