Pa ielām plūst sveču upes. Rumānijā. Lieldienas nozīmē dabas atdzimšanu un dvēseles attīrīšanu no grēkiem.
Pa ielām plūst sveču upes
Rumānijā Lieldienas nozīmē dabas atdzimšanu un dvēseles attīrīšanu no grēkiem. Lieldienas, kad svin Jēzus augšāmcelšanos, ir svarīgākie kristīgie svētki. Cilvēki uzkopj mājas, pirms došanās uz baznīcu rituāli peras pirtī un tērpjas jaunās drānās. Tas viss simbolizē jaunu sākumu.
Pēc Lielā gavēņa galdi vai lūst no dažādiem gardumiem, un starp ēdienu traukiem izceļas spilgti krāsotas olas. Ar īpašu aizrautību Lieldienas gaida bērni, jo viņiem ir iespēja jaunajā zālītē meklēt sīkas dāvaniņas un olas.
Rumānijā Jēzus augšāmcelšanās nakti iezīmē sveču upes, kas pirms pusnakts sāk plūst pa Rumānijas pilsētu un ciematu ielām. Cilvēki pulcējas pie baznīcām, tērpušies greznos tautastērpos, lai tieši pusnaktī iesauktos: “Jēzus Kristus ir cēlies no mirušajiem!”. Pie baznīcām, kalnu galos un arī citviet rumāņi dedzina ugunskurus, pie kuriem dzied slavas dziesmas Jēzum Kristum.
Rumānijā olu krāsošana ir īpaši svarīga Lieldienu tradīcija. Rumāņi uzskata, ka ola simbolizē dzīvības pirmsākumus.
Spalgi dzied un ceremoniāli dejo
Āfrikā Lieldienu rituāli nesaistās ar pavasara atnākšanu tik cieši kā, piemēram, Eiropā. Tomēr, kristīgajai ticībai izplatoties arī šajā kontinentā, Lieldienas ieņem arvien nozīmīgāku vietu daudzu Āfrikas tautu dzīvē. Āfrikas baznīcas pirms Lieldienām izrotā ar vitenge un kanga — audumu, no kura izveidoti tauriņi, ziedi, banānkoki un citi dabas tēli.
Āfrikā kristīgo himnu dziedāšanu pavada bungas un kigelegele — spalgas skaņas, ko izdzied sievietes. Kristīgo kopienu pārstāvji pēc baznīcas apmeklējuma dodas mājās, lai turpinātu svinības pie klātiem galdiem. Vienlaikus afrikāņi dejo ceremoniālās dejas. Gaļas Āfrikā ir ļoti maz, un tā ir dārga, tāpēc jebkuri atturības noteikumi zaudē savu aktualitāti — pat visbargākais gavēnis, kādu varētu ievērot rietumnieks, ir Āfrikas iedzīvotāju ikdiena.
