Nezinu, kā lai to izskaidro, bet katru gadu Ziemassvētki un Jaunais gads man bija kā dabas katastrofa. Lai tā nebūtu, šogad jau laikus uzrakstīju scenāriju, kā pavadīšu Ziemassvētku vakaru. Jau septembrī “humpalu” veikalā nopirku velteņus, jo izdomāju, kā, sniegam gurkstot zem kājām, iesim uz mežu un tur eglītē degsim brīnumsvecītes. Bet ko lai es tagad daru? Neiešu es pa dubļiem mežā! Nesaprotu tikai vienu — dažkārt visādi zintnieki lielās, ka spēj izgaiņāt lietus mākoņus, interesanti, kur viņi ir tagad?! Kāpēc tad visi nevarēja sanākt kopā un sasaukt sniegu? Laikam jau tās lielības vairāk nekā spēju. Bet es jau, protams, viņu bezdarbības dēļ nepalikšu bez Ziemassvētkiem. Ķeršos pie plāna B. Kurināsim pagalmā ugunskuru un cepsim šašliku! Vismaz būs citādi Ziemassvētki! ◆
