Aizvadītā nedēļa kā valstī, tā pasaulē bijusi notikumiem bagāta, taču sabiedrības uzmanība sakon-
centrējusies diviem galvenajiem.
Iepriekšējos gados jau jūlija beigās sākām rakstīt par svētceļniekiem, kas devās uz Aglonu, kur tūkstošiem ticīgo pulcējas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Šogad pandēmijas dēļ gan svētceļojumu, gan svētku laiks aizvadīts neierasti klusi. Lai izvairītos no lielākas pulcēšanās vienuviet, ar īpašiem ielūgumiem svētkus varēja apmeklēt vien 3000 cilvēku. Bazilikas teritorija tika sadalīta 11 sektoros, katrā varēja atrasties 250 apmeklētāji, pie tam tos nedrīkstēja mainīt. Piesardzības apsvērumu dēļ nebija atvērta bazilika, grēksūdzes bija atļautas maskās. Šogad pirmo reizi savas darbības laikā Aglonas svētkus nevarēja apmeklēt arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, jo viņam jāievēro pašizolācija pēc atgriešanās no Polijas. Aglonā sanākušos viņš uzrunāja video translācijas laikā. Kā atzina “TV3 Ziņu” iztaujātie svētku dalībnieki, šķitis, ka pietrūkst kaut kā. Pietrūka ieejas bazilikā, pietrūka cilvēku un visa pārējā, kas rada kopības sajūtu, tomēr ir cerība, ka viss būs labi un nākamgad svētki būs tādi, kādiem tiem jābūt. Paziņa sociālajos tīklos ievietojusi galeriju “Citāda Aglona”, taču jābūt optimistiem, ka nākamgad doties uz Aglonu un vienoties lūgšanās varēs bez īpašajiem ielūgumiem.
Tuvojas nākamā gada budžeta pieņemšana, un tas ir laiks, kad ieskicēti iespējamie jaunumi finanšu sfērā. Šobrīd tiek lēsts, ka nākamgad minimālā alga varētu būt 500 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā. Celsies algas, celsies nodokļi, līdz ar to arī preču un pakalpojumu cenas. Atsaucoties uz pieredzēto ārkārtas situācijas laikā, premjers Krišjānis Kariņš uzsvēris, ka ikvienam iedzīvotājam jābūt sociāli aizsargātam. Tomēr Finanšu ministrija nākusi klajā ar jauniem nodokļu izmaiņu piedāvājumiem, kas pagaidām koalīcijas padomē ar sajūsmu nav uzņemti. Jauno piedāvājumu pakāpeniski ieviestu trijos gados. Lai gūtu papildu finansējumu veselības nozarei, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi paredzēts samazināt par diviem procentpunktiem un ieviest 5% veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu. Kopā ar citām izmaiņām nodokļos un pēc izdevumu pārdales veselības aprūpe nākamgad iegūtu papildu 180 miljonus eiro, taču pašvaldību budžeti par 140 miljoniem samazinātos. Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis teic, ka tā ir puse naudas, kas paredzēta visu bērnudārzu darbības nodrošināšanai, un uzskata, ka līdz galīgai budžeta pieņemšanai risinājums jārod. Turpretī finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka pašvaldībās finanšu situācija ir laba, tās vismazāk cietušas Covid-19 dēļ un “būtu tikai pareizi un solidāri visiem kopā piedalīties veselības aprūpes un mediķu atalgojuma finansēšanā”.
Jaunā konservatīvā partija piedāvātās izmaiņas kritizē un uzskata, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana pašnodarbinātos iedzītu ēnu ekonomikā. Savukārt Nacionālā apvienība rosina palielināt ģimenes pabalstus.
Tas nav nekas jauns, ka pirms katra jaunā budžeta pieņemšanas valdība rosina un arī apstiprina nodokļu izmaiņas. Covid-19 dēļ turpinās ekonomiskā krīze, nauda valstij vajadzīga. Ražošanas apjomi niecīgi, lielveikalu tīkli pārsvarā reģistrēti citās valstīs un tur arī maksā nodokļus, kas Latvijai iet secen, daļa mazā biznesa ir pagrīdē, un arī viņu argumenti cilvēcīgi saprotami. Piekrītu, ka visam jāmaksā tik, cik tas maksā, arī nodokļiem jābūt tādiem, kādiem jābūt, taču ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā. Tautai jau gribas arī dzīvot, ne tikai izdzīvot, lai pēcāk nav “jābaro” ātro kredītu kompānijas, kuru īpašnieki lielākoties nav Latvijas iedzīvotāji.
Joprojām turpinās saslimšana ar Covid-19, kas neļauj atslābt. Ziņas par to arvien nepazūd ne portālos, ne laikrakstos, ne televīzijā un radio. Neviens nevar atbildēt, cik ilgi lipīgais vīruss vēl plosīsies un kad no tā visa varēsim atviegloti uzelpot. “Kad būs vakcīna,” man teica kāds ārsts Rīgā, bet, kamēr tā top, katru dienu uzzinām, ka saslimušie ir Latvijā, tostarp arī Aizkraukles novadā. Taču valstīs, kur iedzīvotāju blīvums ir lielāks, saslimstības dati turpina pieaugt ģeometriskā progresijā. Spānijā slēgs naktsklubus un aizliegs smēķēt ielās, Francijā obligāts ir noteikums lietot sejas aizsargmaskas, īpaši iecienītākajās tūristu pulcēšanās vietās un lielākajos tirdzniecības centros. Franči ierobežojumus uztver nevienprātīgi. Tā kā karsts laiks ir arī Francijā, protams, nav viegli staigāt maskās.
Jau vairāk nekā nedēļu pasaules uzmanība pievērsta Baltkrievijai. Pēc kārtējām prezidenta vēlēšanām, kā liecināja rezultāti, ar ievērojamu balsu pārsvaru (80,1%) uzvaru guva līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. Mūsu kaimiņvalsts galva viņš jau ir 26 gadus. Galvaspilsētā Minskā nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus. Nedēļas nogalē tūkstošiem cilvēku atvadījās no sadursmēs bojāgājušā. Militārie spēki cilvēkus pārsteiguši ar īpašu nežēlību. Lukašenko negrib dzirdēt par Rietumu starpnieku palīdzību, lai noregulētu situāciju valstī, toties konsultējas ar savu Krievijas kolēģi Putinu. Kad aizvadītās nedēļas nogalē tikās visu triju Baltijas valstu premjeri, viņi nāca klajā ar ierosinājumu, kā pārtraukt sakāpināto situāciju kaimiņvalstī, proti, sarīkot atkārtotas vēlēšanas ar neatkarīgu ārvalstu novērotāju piedalīšanos. Teorētiski jau tas iespējams… Ja svētdien tūkstošiem cilvēku piespiedu brīvprātīgi ieradās uz mītiņu it kā Lukašenko atbalstam, vai tad viņus nespēs iepriekš sagatavot, lai nobalsotu 99,99%? Cilvēki baidās pazaudēt darbu un no citām represijām, tāpēc izdarīs visu, “kā vajag”. Šobrīd gan grūti ticēt, ka veselais saprāts uzvarēs. Arī Lukašenko, visticamāk, tā vienkārši nepadosies un ar visiem līdzekļiem centīsies turēties pie varas. Taču viena daļa apakšu vairs negrib dzīvot pa vecam, un tas ir jāsaprot. Pēdējās ziņās lasīju, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas Krievijas armijas mašīnas. Tas atgādina Ukrainu.
Baltkrievija ir zeme, kas man palikusi atmiņā ar zilajiem linu laukiem, kas attālinoties gluži vai saplūda ar tikpat koši zilām debesīm. Kaut nu plašie lauki nepārvērstos ierakumos, kuros brālis šautu uz brāli!
Lai kā negribētos, tomēr vasara ieiet finiša taisnē. Par to liecina ne tikai ievāktā raža, kas jau sagūlusi burciņās, ziedošie gladiolu zobeni un asteru krāsainās pogas. Savus ziedus jau raisa mārtiņrozes. Agrāk iestājas tumsa, rītos un vakaros jūtama dzestrā rudens elpa. Taču vēl jau varam silto gadalaiku baudīt. Lai mums tas, kā savulaik teicis izcilais komiķis Edgars Liepiņš, izdodas!
