Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” sākusi jaunu meža izstrādāšanas sistēmu — cirsmu koncentrēšanu. Vienuviet tiek veidoti prāvi izcirtumi. Taču ieguvums no šādas rīcības ir salīdzinoši neliels. Savukārt trūkumu visai daudz — sabojāta ainava, palielinās ugunsbīstamība, ir risks, ka nākotnē jaunaudzēs var savairoties kaitēkļi, un citi faktori.
Par milzīgajām kailcirtēm uztraucas daudzviet Latvijā. Talsu novada iedzīvotāji jau pieprasījuši izbeigt ciršanu Mordangas apkaimē. Līdzīgi rīkojušies arī Jaunpiebalgas novada iedzīvotāji. Ar plašiem izcirtumiem nav mierā arī Kokneses novadā.
Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars stāsta, ka virsmežniecībā vērsušies Kokneses novada domes deputāti un lūguši izvērtēt situāciju.
— Vienīgais ieguvums varētu būt neliels izmaksu samazinājums, koncentrējot vienuviet lielu kailciršu apjomu, — saka Bondara kungs. — Faktiski uzņēmums “Latvijas valsts meži” pārstrukturēja savu darbību jau pagājušajā gadā un sāka strādāt tā saucamajās plānošanas vienībās. Šīs vienības ir paša uzņēmuma izvēlētas amplitūdā no 3000 līdz pat 9000 hektāriem meža. Darbību koncentrē nolūkā viena vai divu gadu laikā izstrādāt visas cirsmas un pēc tam tur vairākus gadus neatgriezties.
Šī sistēma nav izmēģināta, un nav metodikas, lai izvērtētu tādas rīcības ietekmi uz vidi ilgākā laikā posmā un potenciālos riskus. Uzņēmums apņēmies vienā plānošanas vienībā neizcirst vairāk par 40 procentiem no ciršanas vecumu sasniegušajām audzēm. Nav īsti argumentu, kāpēc 40, nevis 60 vai 20 procentu?
Sociālisma gados ir bijuši mēģinājumi darīt līdzīgi, taču pēc pāris gadiem šo praksi pārtrauca, jo šis paņēmiens nekādu ieguvumu nedeva.
Kailcirtes koncentrējot vienuviet, mežam tikai kaitējam. Dažām dzīvnieku sugām tas var patikt, taču lielākajai daļai — nē. Šādās kailcirtēs labi jūtas lapsas, vilki, citi plēsēji, vārnas un kraukļi. Savukārt, kad šie izcirtumi sāks aizaugt, varētu pieaugt zaķu populācija. Toties šie izcirtumi kaitē uz zemes ligzdojošajiem putniem — rubeņiem, medņiem un citiem. Arī pārnadži šādā vidē jūt diskomfortu. Tomēr arī pieaugušā skujkoku mežā šie dzīvnieki jūtas slikti, īpaši silā, jo nav barības. Taču, kad izcirtumi aizaugs, ir risks, ka pārnadžu populācija šajā vietā var kļūt pārāk liela, un jaunaudzes var tikt iznīcinātas. Pietiekami nopietns risks ir arī meža ugunsgrēki. Priežu mežā pieaugušajiem kokiem neliels ugunsgrēks nevar radīt būtisku kaitējumu, jo koki spēj turpināt augt, taču priežu jaunaudzes nodeg pilnībā. Šobrīd ir grozīti ciršanas noteikumi, un izcirtumu robežas drīkst saskarties, tāpēc ugunij nekas nestāvēs ceļā. Varēs izdegt desmitiem hekt-āru. Arī kaitēkļi, masveidā savairojoties, var nodarīt lielu postu.
Uzņēmums “Latvijas valsts meži” ir meža apsaimniekotājs, taču ne īpašnieks. Mežs Latvijā lielākoties pieder valstij, tāpēc sabiedrība ir tiesīga prasīt no uzņēmuma vairāk, nekā tikai to, kas ierakstīts Meža likumā. Sabiedrību uztrauc ainavu izpostīšana, sabojātie ceļi, tehnika, kas mežā strādā nepārtraukti. Ja būs pietiekams sabiedrības atbalsts, uzņēmumam sava darbība būs jāpārskata un, iespējams, jāatgriežas pie iepriekšējās prakses.
