Pērn jūlijā Saeima pieņēma likumu, saskaņā ar kuru vienam no strādājošiem vecākiem pabalsts bērnam līdz gada vecumam ierobežojams par 50%, bet strādājošiem vai pašnodarbinātiem vecākiem par bērniem, kuri piedzims pēc 2. maija, vispār nebūs tiesību šo pabalstu saņemt. Vecāki ar šo lēmumu nebija mierā un pārsūdzēja to Satversmes tiesā (ST), taču nu kļuvis zināms ST lēmums, kas paredz grozījumus tomēr nemainīt.
Atšķirībā no pensiju samazināšanas strādājošajiem pensionāriem, ko Satversmes tiesa pērn atzina par nelikumīgu un lika ieturēto atmaksāt, “māmiņalgu” samazināšana strādājošiem vecākiem par 50% atbilstot Satversmei. Tiesa secinājusi, ka maksāt pabalstu bez jebkādiem ierobežojumiem arī nodarbinātām personām gan neatbilst sociālās apdrošināšanas būtībai, gan rada būtiskus izdevumus sociālajam budžetam. Spriedumā teikts, ka no vienlīdzības viedokļa ir pieļaujams dažāds pabalsta apmērs, jo, vienlaikus saņemot darba algu un vecāku pabalstu, situācija ir labāka, nekā saņemot tikai vecāku pabalstu. Bet ja ir bijusi tikai minimālā alga un pabalsts līdz ar to — niecīgs? Ir gadījumi, kad bērna kopšanas pabalsts ir mazāks par minimālo algu un iztikas minimumu. Šī pabalsta aprēķina sistēma jau kopš tās izveides bija bonuss “biezajiem”. “Māmiņalgu” vajadzētu noteikt vienādu, jo visiem bērniem vajadzības ir vienādas. Būtu godīgi “māmiņalgu” maksāt atkarībā no ģimenes kopējiem ienākumiem, kaut arī nodokļos labi pelnošie vecāki maksājuši lielākas summas.
“Māmiņu kluba” aktīvisti un vadītāja Sandija Salaka negrasās padoties, bet plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Salakas kundze stāsta, ka daudzi vecāki apsver iespēju pie papildlīdzekļiem tikt, strādājot nelegāli. Līdz ar to garām valsts kasei aizplūdīs nodokļi, un ekonomiskā situācija tikai pasliktināsies.
