Skrīveru vidusskolas 9. klases audzēkne Arita Rakstiņa septiņus gadus trenējas vieglatlētikā, nu viņa iekļauta Latvijas izlasē jaunietēm.
Skrīveru vidusskolas 9. klases audzēkne Arita Rakstiņa septiņus gadus trenējas vieglatlētikā, nu viņa iekļauta Latvijas izlasē jaunietēm. Nākamajā dienā pēc pamatskolas izlaiduma Arita dosies uz treniņnometni un vēlāk uz Krieviju, kur piedalīsies jaunatnes olimpiādē.
Var teikt, ka Arita ir izaugusi sportazālē. Viņas tēvs Aldis Rakstiņš ir handbola treneris un meiteni bieži ņēma līdzi uz treniņiem. Arita atzīst, ka tēva nodarbošanās un jau bērnībā redzētais tiešām ir viens no iemesliem, kāpēc viņa pati aizrāvusies ar sportu.
Talants un darbs
Aritai labi veicas vieglatlētikā, īpaši skriešanā. Nesen Aizkraukles rajona skolēnu sporta spēļu vieglatlētikas finālsacensībās izcīnītas trīs medaļas. Vienlaikus meitene trenējas handbolā, un Skrīveru vidusskolas komandas sastāvā gūti labi panākumi valsts mērogā. Septiņus gadus Aritas handbola trenere ir Rita Lielā, kura atzīst, ka viņas audzēknes panākumu pamatā ir talants un neatlaidīgs darbs.
Pirms dažiem mēnešiem Arita iekļauta Latvijas handbola izlasē jaunietēm. Tur viņas treneres ir Natālija Kudrjavceva, Ginta Ozoliņa un Lidija Andrejeva. Kopā ar izlasi meitene piedalījās trijās treniņnometnēs, startēja sacensībās Čehijā un Eiropas čempionātā Polijā. Nu gatavojas startam jaunatnes olimpiskajās spēlēs Krievijā.
Izlases sākums
Arita stāsta: “Mana vecuma meitenēm valsts izlase izveidota tikai nesen. Kopā trenējamies 14 meiteņu no Ludzas, Salaspils, Ulbrokas, Olaines. No Aizkraukles rajona esmu vienīgā. Daudzas meitenes pazinu jau iepriekš, jo kā viesspēlētāja sacensībās esmu piedalījusies ne tikai Skrīveru komandas sastāvā. Esam jauna komanda, tāpēc starptautiskās sacensībās vairāk piedalāmies pieredzes dēļ. Mūsu spēles filmē, vēlāk kopā ar trenerēm analizējam kļūdas, mūsu “plusus” un “mīnusus”.”
Jāizvēlas svarīgākais
Jaunā skrīveriete atzīst, ka savu aktivitāšu dēļ vienmēr bijusi izvēles priekšā. Aritas tēvs sākumā uzskatījis, ka tik trauslai meitenei sportā nav ko darīt, un viņa sākusi mācīties mūzikas skolā. Tomēr Arita ar laiku izvēlējās sportu un mūzikas skolu nepabeidza. Vienu brīdi viņa paralēli sportošanai dejoja arī skolas deju kolektīvā un dziedāja korī, taču arī no dejošanas bija jāatsakās. Apvienot brīvā laika nodarbes ar mācībām kļuva par grūtu.
Nu palicis vien skolas koris un sports. Arita ir ļoti priecīga, ka Skrīveru vidusskola šogad izcīnīja iespēju piedalīties Skolēnu dziesmu un deju svētkos, taču, iegūstot šo iespēju, meitenei atkal no kaut kā bija jāatsakās. Šoreiz tas ir turnīrs Polijā.
Arita piebilst: “Lai arī visu apvienot reizēm ir grūti un gandrīz vienmēr ir jāizvēlas, kas man ir svarīgāks, domāju, ka esmu tikai ieguvēja. Tā rūdos dzīvei, kļūstu patstāvīga, arī vecāki man ļauj visu pašai izbaudīt. Pēc dabas esmu cīnītāja gan dzīvē, gan arī sporta laukumā, un šajā laikā gūtā pieredze man noteikti palīdzēs turpmākajā dzīvē.”
Temperamentīga un skaista spēle
Saruna ar Aritu raisās viegli, viņa ir atklāta, jauka meitene un tiešām vairāk atgādina trauslu, romantisku būtni. Tāpēc jautāju, vai handbols nav pārāk rupjš sportaveids tādai meitenei? Arita atzīst, ka tā tiešām ir temperamentīga spēle, taču cīnītājas gars tajā lieliski palīdz. Viņa laukumā ir uzbrucēja. Meitene atzīst — jo ilgāk ir kopā ar meistarīgu komandu un vairāk spēlē, vairāk pārliecinās par to, ka handbols var būt arī skaista spēle, kur lietā jāliek prāts. Protams, kā jebkurā sportaveidā, arī handbolā traumas ir neizbēgamas. Taču izlasē ļoti rūpējas par sportistu medicīnisko aprūpi un nu ar veselības problēmām un traumām var tikt galā krietni veiksmīgāk. Protams, arī pašai jārūpējas par sevi un jābūt uzmanīgai.
