Beļģijas galvaspilsētā Briselē šoruden notika Eiropas Savienības dalībvalstu žurnālistu konference par nabadzības izskaušanu. Latviju tajā pārstāvēja vairāki mediji, arī laikraksts “Staburags”.
Tā kā 2010. gads ir pasludināts kā gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, tā bija konferences galvenā tēma. Piedaloties vairāk kā desmit mūsu žurnālistiem, uz citu Eiropas Savienības valstu fona Latvija bija samērā plaši pārstāvēta.
Konferencē diskutēja par to, kā izskaust nabadzību, taču diemžēl tie plānoti vairāk kā informatīvi pasākumi, nevis tieša palīdzība trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Liela nozīme masu medijiem
Eiropa ir viena no bagātākajām pasaules daļām, tomēr joprojām 17% eiropiešu nav pietiekami līdzekļu, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības. Nabadzību bieži vien saista ar jaunattīstības valstīm, kurās cilvēki cieš badu, taču tā ir ne tikai šajās valstīs. Šobrīd ekonomiskā krīze lielākā vai mazākā mērā ir visā Eiropā.
Dažādām problēmām parasti ir izveidots rīcības plāns, pēc kura tās novērst, taču nav noteikta risinājuma, kā pietiekami ātri izskaust nabadzību. Eiropas Komisijas pārstāvji konferencē norādīja, ka jārīko dažādas aktivitātes, akcijas un informatīvas kampaņas un jāiesaistās visai sabiedrībai. Viņuprāt, liela nozīme ir arī masu medijiem. Informējot sabiedrību par nabadzību, rakstot par sociālajiem jautājumiem un cilvēkiem, kurus tas skar, pievērstu apkārtējo uzmanību un, iespējams, veicinātu palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Latvieši — pesimistiskākie
Pēc konferencē izklāstītajiem jaunākajiem “Eirobarometra” jeb sabiedrības viedokļa pētītājdatiem, Latvija ir ceturtā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā. Sliktāk klājas vēl tikai Bulgārijai, Rumānijai un Ungārijai. Taču Latvijas iedzīvotāji vispesimistiskāk raugās uz valstī notiekošo un netic uzlabojumiem. Vairāk kā 80 procentu aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, un tas procentuāli ir lielākais skaits Eiropas Savienībā, uzskata, ka pie mums nabadzība ir ļoti plaši izplatīta. Iedzīvotāji domā, ka ir ļoti tuvu nabadzības slieksnim.
Par nabadzības izskaušanu konferencē runāja arī Eiropas Komisijas nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Vladimirs Špidla. Viņš informēja: neraugoties uz to, ka Eiropa ir viens no bagātākajiem reģioniem pasaulē, 78 miljoni eiropiešu dzīvo nabadzībā. Špidlas kungs sacīja, ka tas nav pieņemami. Viņš uzsvēra, ka Latvija nonākusi ļoti smagā ekonomiskajā situācijā, un pauda nožēlu par mūsu valdības neefektīvo darbību krīzes situācijā.
Kampaņām nav naudas
Saistībā ar nabadzības novēršanas gadu visas Eiropas Savienības dalībvalstis rīkos dažādas aktivitātes, taču Latvija diemžēl ir vienīgā, kas šādus pasākumus neveiks. Lai gan ar aktivitāšu organizēšanu saistītos izdevumus daļēji finansētu arī Eiropas Savienība, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, Latvijai nav iespēju nodrošināt sākotnēji plānoto līdzdalību un finansējumu Eiropas valstu cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas Komisija gan paredzēto līdzfinansējumu Latvijai neplānoja ieguldīt tiešā palīdzībā trūcīgām personām, bet gan tikai informatīvo kampaņu organizēšanai.
Organizēs Baltijas valstu pasākumu
Lai arī mūsu valsts nabadzības izskaušanas gada aktivitātēs nepiedalīsies, Eiropas Komisija nākamajā gadā ierosinājusi organizēt Latvijā vienu Baltijas valstu pasākumu, kuru piekritusi finansēt pilnībā. To īstenos sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm. Taču, lai par nabadzības gadu informētu iedzīvotājus, Eiropas Komisija Latvijai piedāvāja izmantot Eiropas gada logo, reklāmas un plakātus. Latvijā līdzdarbojas arī dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Latvijas Sieviešu organizācija, cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācija “Sustento” un citas. Tieši šie uzņēmīgie cilvēki cer ar dažādām aktivitātēm iesaistīties nabadzības izskaušanas gada pasākumos.
Uzziņa
Konferencē piedalījās vairāk nekā 400 Eiropas Savienības dalībvalstu žurnālistu, politiķu, nevalstisko organizāciju pārstāvju un pētnieku.
