— Latvijas ūdeņos nozvejotos lašus izkonkurē sārtais norvēģu lasis… Vai Latvijas zvejniekiem palīdzēs iestāšanās Eiropas Savienībā?
— Latvijas ūdeņos nozvejotos lašus izkonkurē sārtais norvēģu lasis… Vai Latvijas zvejniekiem palīdzēs iestāšanās Eiropas Savienībā?
Eiropas Savienība piemēro antidempinga un kompensācijas nodokli pret Norvēģijā audzētajiem lašiem. Norvēģijā ir 270 firmu, kuras nodarbojas ar lašu eksportu. No tām atļauja eksportēt lašus uz ES bez antidempinga un kompensācijas nodokļa piemērošanas ir tikai īpašā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem. Pašlaik Norvēģijā ir 217 tādu firmu.
Lielāku iespēju aizsargāt iekšējo tirgu pret Norvēģijas lašiem varētu uzskatīt par vienu no ieguvumiem, pievienojoties Eiropas Savienībai. Tas ļautu attīstīties vietējai lašu zvejai, taču ES Ministru Padomes sanāksmē 2003. gada 26.—27. maijā pieņēma lēmumu pārtraukt antidempinga un antisubsīdiju procedūru piemērošanu Norvēģijā audzētajiem lašiem.
Turklāt Eiropas Komisija ierobežojusi krāsvielas pigmenta kantaksantīna pieļaujamo daudzumu zivju barībā. To lieto, lai lašus padarītu sārtākus. Dabā lasis savu savdabīgo rozā krāsu iegūst no “garneļu diētas”, un patērētāji gaida, ka arī lašu fermā ar lopbarību audzētās zivis būs tikpat sārtas. To var panākt tikai ar minētā pigmenta iebarošanu. No 2003. gada 1. decembra zivju barībā šīs vielas koncentrācija nedrīkstēs pārsniegt 25 miligramus uz kilogramu, jo tā negatīvi ietekmē redzi.
Atbildi sagatavoja Ivars Bušmanis
