Valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus Augu aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt Latvijā audzēt latvāņus.
Valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus Augu aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt Latvijā audzēt latvāņus. Vides ministrijas apgalvojumam, ka 60.—70. gados Latvijā ievestais lopbarības augs kļuvis par savvaļas nezāli un tā izplatību kontrolēt vairs nav cilvēku spēkos, var piekrist. Taču vairāku gadu laikā cīņā ar 12 000 hektāru lielajā platībā augošo nezāli diemžēl neesam tikuši tālāk par plāniem, koncepcijām un grozījumiem likumos.
Izrādās, ar grozījumiem Augu aizsardzības likumā vien ir par maz. Lai mūsu valstī varētu sākt iznīdēt šo nezāli, vēl jāsagatavo un jāapstiprina Ministru kabineta noteikumi par invazīvo augu sugu ierobežošanas kārtību un metodēm, kā arī noteikumi par darba drošības pasākumiem, iznīdējot latvāņus. Un arī ar to vēl ir par maz. Nepieciešami grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par latvāņu neiznīcināšanu. Taču jau Augu aizsardzības likums paredz atbildību par šī normatīvā akta neievērošanu. To paredz arī noteikumi par Eiropas Savienības un nacionālā atbalsta piešķiršanu.
Vai nav par daudz “papīru” cīņai ar vienu nezāli? Cik gan laika un naudas izšķiests rakstot, saskaņojot un apstiprinot šos dokumentus! Nesaprotu, kāpēc nevar uzreiz sagatavot visu dokumentu paketi un vienlaikus to apstiprināt, lai uzreiz varētu ķerties pie darba.
Taču te atkal ir kuriozs. Likumā teikts, ka latvāņi jāiznīcina zemes īpašniekam, bet, ja viņš to nedara, tad to darīs pašvaldība kopā ar Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistiem. Zinot latviešu dabu, varu iedomāties, ka laucinieks un pašvaldība “lūrēs” viens uz otru un gaidīs, kuram pirmajam apniks dzīvot kaimiņos ar šo bīstamo zaļo milzi. Jo kāpēc gan darīt to, kas uzdots darīt kādam citam?
Varbūt Latvijā vajadzētu izveidot latvāņu apkarošanas armiju, jo nauda, kas piešķirta latvāņu izplatības ierobežošanas programmai, ir pietiekami liela — 200 tūkstošu latu. Taču, izpētot līdzekļu sadalījumu sīkāk, redzams, ka tikai 2,5 tūkstoši latu atvēlēts reālai latvāņu iznīcināšanai. Pārējā nauda paredzēta administratīvajiem izdevumiem. Tāpēc, ja arī turpmāk cīņa uz papīra ar šiem indīgajiem augiem ritēs tikpat “raiti”, tie Latvijas laukos vēl ilgi zels un plauks.
