Arī šogad lauksaimniekiem raizes sagādā maijvaboļu masveida savairošanās, jo viņu kāpuri apdraud gan koku jaunaudzes, gan citu augu apakšzemes daļas un arī šos kultūraugus kopumā.
Arī šogad lauksaimniekiem raizes sagādā maijvaboļu masveida savairošanās, jo viņu kāpuri apdraud gan koku jaunaudzes, gan citu augu apakšzemes daļas un arī šos kultūraugus kopumā.
Vaboles izlido maijā un jūnijā, viņas barojas ar dažādu augu lapām, īpaši viņām garšo ozolu un augļukoku lapas.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informē, ka vaboles lido vakaros, dienā barojas koku lapotnēs. Viņas labprāt lido ultravioletās gaismas virzienā, tādējādi kukaiņus var pievilināt un savākt, daļu vaboļu izķerot.
20. gadsimta sākumā maijvaboles savāca agrā rītā, no kokiem nokratot uz paklājiem (1936. gadā Latvijā savāca 12 tonnu, tas ir, ap 15 miljoniem maijvaboļu, ko izbaroja cūkām). Mūsdienās maijvaboļu kāpurus augsnē var iznīcināt tikai mehāniski — ar augsnes apstrādes rīkiem, piemēram, šķīvjiem vai frēzi. Ja maijvaboļu kāpuru augsnē ir daudz, tad lauku vēlams atstāt melnā papuvē, kuru regulāri visu vasaru apstrādā vismaz reizi divās trijās nedēļās.
Nelielās platībās zemenes stāds, kuram sāk vīst lapas, ir jāizrok un jāsalasa tā saknēs esošie kāpuri. Kāpurus var arī pievilināt — 7 līdz 10 centimetru dziļā vadziņā ieliek kartupeļu šķēlītes, un pēc pāris dienām, vadziņu atraušot, barojošos maijvaboļu kāpurus var viegli savākt.
Dabiskie ienaidnieki maijvabolēm ir vārnas, krauķi, kovārņi, mājas strazdi, kaijas, skrejvaboles un kurmji.
Kāpuru bojājumus kartupeļos var ierobežot, ja pirms stādīšanas sēklu kodina ar kodnēm, kas satur tiametoksamu, fludioksonilu un metalaksilu—M. Priežu, egļu, apšu un bērzu kokaudzētavās un jaunaudzēs maijvaboļu ierobežošanai var lietot tiametoksamu saturošu augu aizsardzības līdzekli, iemērcot tajā dēstus pirms stādīšanas vai aplejot pēc pārstādīšanas, parādoties kaitēkļiem.
VAAD informācija
