Kā palikt mierīgam, ja sarunas biedrs pirmo teikumu sāk ar uzbrukumu un pārmetumu? Šāds jautājums var rasties gan darbavietā, gan ģimenē. Agresīvi viens pret otru mēdz būt gan darba devēji un kolēģi, gan draugi, gan dzīvesbiedri. Var kliegt pretī un aizstāvēties ar tādiem pašiem līdzekļiem kā sarunas biedrs. Otrs variants — aizstāvēties, klusējot un ignorējot kliedzēju. Trešā iespēja — mēģināt izprast sarunu biedru. Psiholoģijas speciālisti apgalvo — arī agresija ir emocijas, kas ieliktas cilvēkam jau šūpulī. Ignorējot un nepazīstot tās, cilvēks nodara sev pāri, tādēļ viens no pirmajiem ieteikumiem ir saprast, kā agresija veidojas.
Pats nopelna
un veicina
Pirmais, kas cilvēkam būtu jāsaprot, — agresija nav netaisnība, kas nezin no kurienes radusies. Agresija ir nopelnīta, jo cilvēks ar savu uzvedību to piesaistījis — pauž personīgās izaugsmes treneris Andžejs Reiters.
Turklāt daudzi cilvēki rīkojas neatbilstoši laikmetam, kas agresiju veicina. “Cilvēki dzīvo vakardienā, nevis šodienā. Laikmeta pareizā formula — saprast, ka labs ir tas cilvēks, kuram ir atšķirīgs viedoklis. Mums vajadzētu teikt paldies cilvēkiem, kuri domā citādi, nevis cīnīties pret viņiem, kā to dara teroristi,” uz galējo agresijas izpausmi norāda A. Reiters.
Mēģinot pārliecināt citus par savu taisnību, cilvēki veicina dusmas. “Cilvēki mēģina norobežoties no teroristiem un domā, ka viņiem nav nekāda sakara ar notiekošo kara plosītajos reģionos. Taču tas tā nav. Ja cilvēks kādu ļoti necieš, viņš vairo negatīvo enerģiju,” pauž treneris. Viņš skaidro, ka agresijai ir vibrācija, kuras viļņi nes iznīcību un atver cilvēka zemākos instinktus — naidu, atriebību, neiecietību. Cilvēku dusmas ir kā malka krāsnij. Cilvēks Latvijā dusmojas par kādu sadzīvisku problēmu un pat neiedomājas, ka viena teroristu organizācija vai fanātiska reliģioza biedrība saņem pēdējo “indes devu”, lai sāktu rīkoties un pierādīt savu taisnību — skaidro
A. Reiters. Viņš agresiju salīdzina ar sniega lavīnu, kuru cilvēks izraisa, bet pēc tam vairs nevar kontrolēt. Rezultātā visi agresijas ķēdē iesaistītie cilvēki gūst ievainojumus. Dusmīgais vairs neatceras agresijas iemeslu, taču turpina haotiski tālāk nodot dusmas.
Sports palīdz
atbrīvoties
“Katram vajadzētu atrast vietu, kur viņš drīkst būt nepareizs,” kā cīnīties ar agresiju sevī, iesaka
A. Reiters. Katram vajadzētu atrast arī pareizo veidu, kā savas dusmas izlādēt, nepieslēdzoties agresīvajām vibrācijām. Visvienkāršākais veids, kā nenonākt līdz dusmām vai atbrīvoties no tām pareizā vietā un veidā, ir nodarboties ar sportu — piekrīt treneris. Sports ļauj pieņemamā veidā realizēt agresiju, kas izpaužas kā vēlme būt pirmajam.
Viņaprāt, ir tikai dažas lietas, kur dabas dotā agresija pareizajās devās noder. “Ja cilvēks ir slinks, ir vērts uz sevi sadusmoties. Ir vērts uz sevi sadusmoties un sākt risināt problēmas,” pauž A. Reiters. Pārējos gadījumos viņš iesaka izvairīties no agresijas un meklēt neapmierinātības iemeslus, jo tā ir agresijas pamatā. Neapmierināts cilvēks kļūst tad, ja dzīvē kaut kas nenotiek pēc viņa iedomātā scenārija. “Man vajag tepat un tūlīt,” šāds ir agresīva cilvēka moto. Viņš vēlas būt situācijas noteicējs momentā, nevis būt pacietīgs, mainīties pats un pilnveidoties. Šādu agresiju cilvēks uzreiz pamanīs, jo tā ir saistīta ar varas demonstrēšanu.
Darbavietā tā bieži izpaužas kā sarunas sākšana ar uzbrukumu, turklāt paaugstinātā tonī. Ģimenē tā var izpausties kā sarunas sākšana ar pārmetumu uzskaitīšanu.
Līdz neapmierinātībai cilvēks nonāk arī tad, ja dara to, kas viņam nepatīk.
“Viņā rodas neapmierinātības iedīgļi. Kad tie savācas kā summa, notiek sprādziens, un šī izvirduma laikā indivīdam ir vienalga, par ko tieši viņš dusmojas,” skaidro A. Reiters. Viņš norāda, ka agresiju ne vienmēr var pazīt, jo tā mēdz būt arī slēpta, tāda, piemēram, ir skaudība. Arī tā graujoši iedarbojas uz cilvēku. Treneris nosauc gadījumus, kad cilvēki skaudības dēļ zaudē aizsardzības spējas un saslimst. Par maskētu agresiju A. Reiters sauc mākslīgu laipnības izrādīšanu, ar kādu cilvēki sastopas pakalpojumu sfērā. “Mārketings māca būt laipniem, bet biolauks melot neprot, tas reaģē dabiski. Mākslīga laipnība ir vēl niansētāka maskēta agresija. Šāds cilvēks vienlaikus dusmojas uz sarunu biedru un — vēl vairāk — uz sevi par to, ka viņam ir jāapslāpē savas īstās domas,” skaidro A. Reiters.
Ieteikumi, kas
jāmaina sadzīvē
Jāsāk mainīt savus ikdienas paradumus, kas veicina agresiju — norāda A. Reiters. Jāpārskata savi ēšanas paradumi. “Arī ēdienam var būt iznīcinoša iedarbība. Ja ēdam smagu pārtiku, kas sastāv no E–vielām, automātiski kļūstam agresīvi. Tāpēc viens no pirmajiem soļiem, lai atbrīvotos no agresijas attiecībās, ir sākt pievērst uzmanību tam, ko ēdam. Agresija parāda, ko esam ēduši gan fiziskā, gan garīgā plānā,” atzīst treneris. Ja cilvēks no rīta steigā pabrokasto, nav jābrīnās, ka visa diena izvēršas līdzīgi — steigā. Dienas beigās neapmierinātība garantēta. Nākamais, kam A. Reiters iesaka pievērst uzmanību, — sekot līdzi, kādu informāciju sevī uzkrājam. Cilvēks pats sevi noved līdz agresijai, dramatizējot notikumus. Kā slikto piemēru A. Reiters nosauc kriminālraidījumu skatīšanos, to apspriešanu un nonākšanu baiļu ietekmē. Līdzīgi ir ar citu negatīvu un pesimistisku lietu apspriešanu. Šādas “netīras” lietas veido cilvēku apziņu. Tas pats attiecas uz dažādu pasākumu apmeklēšanu. Der aizdomāties, kāpēc ir reizes, kad apmeklētais pasākums nesniedz gandarījumu. “Iedomājieties, ka esat nolēmis atpūsties dabā, smelties spēkus! Esat aizbraucis uz pļavu, kur ir mednieku tornis. Tajā sēž mednieki un gaida savu upuri. Cilvēkam šādā situācijā vajadzētu saprast, ka atnācis uz vietu, kur eņģeļi nenāks,” pārliecināts treneris. Viņš iesaka rūpēties katram par sevi, lai nesaslimtu ar agresiju, nevis cīnīties ar slimību. “Tā būtu inteliģenta attieksme. Diemžēl bieži sākam kaut ko darīt, kad mums dur ar īlenu dibenā,” secina A. Reiters.
