Pēc divkārtējas sabiedriskās apspriešanas un lūguma tiesā atcelt Kokneses pagasta padomes lēmumu būvēt pagastā riepu pārstrādes rūpnīcu vietējā pašvaldība turpina atbalstīt šādas rūpnīcas celtniecību.
Pēc divkārtējas sabiedriskās apspriešanas un lūguma tiesā atcelt Kokneses pagasta padomes lēmumu būvēt pagastā riepu pārstrādes rūpnīcu vietējā pašvaldība turpina atbalstīt šādas rūpnīcas celtniecību, arī investori vēl nav atmetuši domu darīt to tieši Koknesē. Taču cilvēki, kuri nevēlas pagastā redzēt šādu būvi, joprojām tic, ka šī iecere nekļūs par realitāti.
Ietekmi uz vidi pētīt neprasa
Domstarpības par riepu pārstrādes rūpnīcas celtniecību Koknesē turpinās jau vismaz gadu. Sākotnēji celtniecībai bija nolūkoti divi zemesgabali: viens Pērses upes krastā, līdzās vecajām kolhoza darbnīcām, otrs — “Alekšos”, netālu no tā sauktās apaļās fermas. Iedzīvotāji, uzzinājuši par iespējamu šādas rūpnīcas celtniecību, īpaši zemesgabalā upes krastā, uztraucās par ražošanas ietekmi uz vidi, iespējamo ūdens, zemes un gaisa piesārņojumu, pārstrādes iekārtu radīto troksni.
Kokneses pagasta padome konceptuāli atbalstīja celtniecības ieceri, bet galīgo lēmumu bija gatava pieņemt pēc rūpnīcas ietekmes uz vidi izpētes. Vides pārraudzības valsts birojā atzina, ka tā nav nepieciešama. Biroja speciālisti rakstīja: “Izvērtējot piedāvāto būvniecības vietu Koknesē, nav atrasti nekādi ierobežojumi, kāpēc riepu pārstrāde te nebūtu iespējama. Šajā vietā jau vēsturiski ir ražošanas teritorija ar atbilstošu infrastruktūru.” Iepazīstot visus iesniegtos materiālus, Vides pārraudzības valsts birojs nolēma, ka rūpnīcas būvniecības iniciatoram — individuālajam komersantam “Juridiskais birojs AleX” — pašam jāinformē līdzās esošās zemes īpašnieki par ražotnes darbību.
Vides pārraudzības valsts biroja speciālisti gan atzina, ka riepu pārstrādes procesā iespējama gaisa piesārņošana ar putekļiem, kas veidojas riepu sasmalcināšanas laikā, no riepu mazgāšanas var rasties piesārņoti notekūdeņi, kā arī iespējams paaugstināts trokšņa līmenis. Taču firmas “Juridiskais birojs AleX” īpašnieks Aleksejs Vulāns koknesiešiem apgalvoja, ka rūpnīcas radītais troksnis varētu būt līdzvērtīgs radio skaņām, jo ražošanas process notiks slēgtā telpā, nebūs ne gaisa piesārņojuma, ne smakas, jo rūpnīcā neko nededzinās, un tajā darbosies jaudīgi ventilatori, netiks arī piesārņoti notekūdeņi, jo iekārtu mazgāšanā izmantos noslēgtu ciklu.
Baltu skaudību raugās uz Aizkraukli
Kokneses pagasta padomei Vides pārraudzības valsts biroja un Vulāna kunga argumenti likās pietiekami, un tā pagājušā gada jūnijā atbalstīja riepu pārstrādes rūpnīcas būvniecības ieceri. Būvniecībai piekrita zemesgabalā “Alekši”, noraidot ieceri rūpnīcu celt Pērses krastā.
Lielākā daļa Kokneses pagasta padomes deputātu uzskatīja, ka 50 jaunu darbavietu, lielāki ienākumi pagasta budžetā nodokļu veidā, sakārtota infrastruktūra pagastam ir būtisks ieguvums. Troksnis un gaisa piesārņojums ir tikai aizbildinājums, jo dzelzceļš, kurš ir gandrīz pašā pagasta centrā, arī rada lielu troksni un piesārņo gaisu. Turklāt neviena atbildīgā valsts iestāde neļaus būvēt rūpnīcu, kas neatbilst vides prasībām.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulisir ticies ar potenciālajiem investoriem, kuri ir vieni no lielākajiem nolietoto riepu pārstrādātājiem Eiropā. Uzņēmumam pieder divas rūpnīcas Vācijā, un pašreiz būvē trešo. Investori apskatījuši arī iecerēto būvniecības vietu un atzinuši to par labu.
Viesturs Cīrulis stāsta, ka rūpnīcas būvniecība izmaksātu vairākus miljonus latu un atkarībā no tajā izmantotajām tehnoloģijām uzņēmumā būtu nodarbināti 30—50 cilvēku, kuri pašvaldībai maksātu ienākuma nodokli, bet valstij — sociālo nodokli. Rūpnīcas īpašnieki pašvaldībai maksātu arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi un ēkām, tie varētu būt vairāki desmiti tūkstošu latu gadā. “Koknesē vairāku gadu laikā nav uzbūvēta neviena jauna ražotne. Tāpēc ar baltu skaudību raugos uz Aizkraukli, kur pašvaldība, atbalstot “Jeld—Wen” rūpnīcas celtniecību, spēja piesaistīt miljonus. Esmu pārsteigts, ka cilvēki, kuri dzīvo Aizkrauklē un kuriem ir īpašums Koknesē, neprotestēja pret šo rūpnīcu, bet tik ļoti iebilst pret mūsu pagastā iecerēto,” neizpratnē ir Cīruļa kungs.
Pretenzijas neņem vērā
Lēmums atbalstīt rūpnīcas celtniecību pagasta iedzīvotājos un ar Koknesi saistītajos cilvēkos radīja dažādas pārdomas. Pirmajā būvniecības ieceres sabiedriskajā apspriešanā, kura bija izsludināta pagājušā gada vasarā, savu viedokli pagasta padomē izteica 54 cilvēki. 25 pauda pozitīvu viedokli, 25 — negatīvu, četras anketas bija izpildītas nepilnīgi.
Toreiz pašvaldība saņēma arī rakstisku pretenziju ar vairāk nekā 200 koknesiešu parakstiem. Viņi uzskatīja, ka neizvērtētā rūpnīcas ietekme uz vidi un cilvēku veselību ir būtiskākais šī projekta trūkums. Objekta tuvumā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tāpēc cilvēki satraukušies, vai rūpnīcas ražošanas atkritumi nepiesārņos gruntsūdeņus un augsnes virskārtu. Koknesieši uzskatīja, ka pašvaldība nedrīkst atļaut rūpnīcas celtniecību.
Viesturs Cīrulis, izklāstot savu viedokli pagasta avīzē “Kokneses Vēstis”, rakstīja: “Pašvaldībai un pagasta deputātiem, kurus ievēlēja un kuriem uzticējās pagasta ļaudis, ir jādomā par visu iedzīvotāju slāņu interesēm. Pagasta padomes deputāti, tāpat kā iedzīvotāji, ir ieinteresēti dabas aizsardzībā, jo arī viņi dzīvo Koknesē.” Tomēr, pieņemot lēmumu atbalstīt rūpnīcas būvniecības ieceri, iedzīvotāju pretenziju neņēma vērā, vien uzdeva Vulāna kungam sagatavot rakstisku atbildi tiem koknesiešiem, kuri vēstuli iesniedza.
Pretinieki vēršas tiesā
Savukārt koknesietis Ivars Prohorovs un aizkraukliete Maija Volkova, kuras vecākiem Koknesē pieder īpašums, izmantojot iespēju, pārsūdzēja Kokneses pagasta padomes lēmumu Administratīvajā rajona tiesā. Viņi prasīja atcelt pašvaldības lēmumu atbalstīt rūpnīcas būvniecību un uzdot Kokneses pagasta padomei pasūtīt ietekmes uz vidi novērtējumu. Pieteikumā tiesai bija arī norādīts, ka pašvaldība nav ņēmusi vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus.
Prasības pieteicēji uzskatīja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem piedāvātajos materiālos nebija informācijas par ietekmi uz vidi, vien Vides pārraudzības valsts biroja lēmums. Par to pārliecinājās arī tiesa, norādot to spriedumā. Tā kā būvniecības publiskās apspriešanas mērķis ir nodrošināt informācijas atklātumu par vides veidošanu, tad bez atbilstošas informācijas nav iespējama arī šī apspriešana.
Tiesa no lietas materiāliem secināja, ka pašvaldība nav analizējusi iedzīvotāju pretenzijā norādītos faktus, un uzskatīja, ka iedzīvotājiem ir tiesības iegūt precīzu informāciju par piesārņojumu un citiem faktoriem, kuri var ietekmēt apkārtējo vidi. Izvērtējot nepilnības sniegtajās ziņās, tiesa norādīja rīkot atkārtotu publisko apspriešanu.
Sūdzēties nav pamata
Kokneses pagasta padome savā paskaidrojumā uzsvēra, ka to, vai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, nosaka reģionālā vides pārvalde un apstiprina Vides pārraudzības valsts birojs, nevis pašvaldība. Kokneses pašvaldība uzskata, ka ievērojusi visus nosacījumus un lēmums par atbalstu rūpnīcas būvniecībai ir likumīgs un pamatots.
Kokneses pagasta padome savā paskaidrojumā tiesai norādīja arī to, ka Maijai Volkovai nemaz nebija pamata pārsūdzēt pašvaldības lēmumu, jo viņa nav deklarējusi savu dzīvesvietu šajā pagastā. Tomēr tiesa uzskatīja, ka viņai ir pamats to darīt, jo ietekme uz vidi reti ir saistīta tikai ar vienas pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Tiesu praksē ir atzīts, ka vides tiesību jautājumos iespējama populārsūdzība un personai nav jāpierāda savu subjektīvo interešu aizskārums, bet jāpierāda tikai vides tiesību neievērošana.
Administratīvā rajona tiesa nosprieda atcelt Kokneses pagasta padomes lēmumu par atbalstu rūpnīcas celtniecībai, kā arī uzdot pašvaldībai rīkot atkārtotu būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Kokneses pagasta padome tiesas lēmumu uzskatīja par nepamatotu, balstītu uz nepareizu tiesību normu tulkojumu, un pārsūdzēja to Administratīvajā apgabaltiesā.
Rīko vēl vienu apspriešanu
“Staburags” sazinājās arī ar Maiju Volkovu, lai noskaidrotu, kas viņu pamudināja vērsties pret pašvaldību. Volkovas kundzei sākotnēji šķitis, ka pagastā informācija par šo projektu apzināti slēpta, tāpēc viņa tam pievērsusi īpašu uzmanību. Vēlāk izrādījies, ka arī daudziem koknesiešiem trūkst informācijas par šo ieceri.
Maija Volkova jautā, ar kādām tiesībām Kokneses pagasta padome neņēma vērā vairāk nekā 200 vietējo iedzīvotāju pretenziju pret rūpnīcas celtniecību? “Šis skaitlis nav mazs, taču pašvaldība pat neuzskatīja par vajadzīgu viņiem atbildēt. Līdz pat šai dienai neviens, kurš parakstīja pretenziju, atbildi nav saņēmis,” stāsta Volkovas kundze.
Neraugoties uz Kokneses pagasta padomes iesniegto apelācijas sūdzību, tā šīgada februārī tomēr rīkoja būvniecības ieceres atkārtotu publisko apspriešanu. Ieraksti aptaujas dalībnieku reģistrācijas žurnālā liecina, ka savu viedokli izteikuši 86 iedzīvotāji, no kuriem rūpnīcas būvniecību atbalstīja 80, pret bija 6. Šoreiz apspriešanā piedalījās vairāk iedzīvotāju nekā pirmajā reizē, un arī atbalsts rūpnīcai bija lielāks.
Taču būvniecības ieceres pretinieki arī šoreiz Kokneses pagasta padomē iesniedza pretenziju, kuru parakstīja 45 personas. Tās iesniedzēji raksta: “Lūdzam Kokneses pagasta padomi pārskatīt iecerētās riepu pārstrādes rūpnīcas vietas izvēli. Pašreiz izvēlētā teritorija ir pārāk tuvu dzīvojamajām mājām, individuālajiem dārziem, valdošo vēju pusē. Jāizvēlas mazākapdzīvota vieta, kā arī vieta, no kuras notekūdeņi neieplūst Pērsē un pēc tam Daugavā.”
Atklāj viltotu parakstu
Kokneses pagasta padome šo pretenziju vērtēja kritiski un uzskatīja, ka tās parakstītāji nav iepazinuši informāciju par rūpnīcas celtniecību un nav bijuši informēti par konkrēto celtniecības vietu “Alekšos”. Izlasot pretenzijas pirmo rindkopu, var noprast, ka domāta rūpnīcas celtniecība Pērses upes krastā, kaut gan pašvaldība jau pagājušajā gadā nolēma, ka tur neko nebūvēs. Rūpnīcu iecerēts celt pāris kilometru no pagasta centra, kaut arī netālu no šīs vietas dzīvo cilvēki.
Maija Volkova gan piebilda, ka publiskās apspriešanas laikā savu viedokli var izteikt ikviens, nevis tikai tie, kuri rūpīgi iepazinuši sagatavotos materiālus. Viņa uzskata: ja kāds negrib šādu rūpnīcu sava pagasta teritorijā, tad viņš vienkārši var pateikt “nē” bez īpaša pamatojuma.
Atklājies arī, ka parakstījušos vidū ir Kokneses pagasta padomes deputātes Ineses Kāpiņas vārds. Taču viņa pārējiem deputātiem un arī “Staburagam” paskaidroja, ka šādu pretenziju nav redzējusi un pie viņas uzvārda ievilktais paraksts pat nelīdzinās Kāpiņas kundzes īstajam parakstam. Par šo gadījumu deputāte uzrakstījusi arī iesniegumu pašvaldībai.
Maija Volkova diemžēl nevarēja paskaidrot, kā deputātes Kāpiņas uzvārds nonācis zem pretenzijas teksta. Nevienam, kurš parakstījās, personu apliecinošus dokumentus neprasīja, un ne visus cilvēkus Volkovas kundze pazīst personīgi. Viņa pastāstīja arī par to, kā pati pirmās apspriešanas laikā devās uz pagasta padomi izteikt savu attieksmi. “Zemes ierīkotāja, kuras kabinetā notika šī publiskā apspriešana, lūdza kabinetā ienākušos parakstīties žurnālā, ka ir “par” rūpnīcu, lai varētu atzīt, ka apspriešana notikusi. Daži tā arī izdarīja, uz sagatavotajiem materiāliem pat nepaskatoties. Starp tiem, kuri parakstījās, bija daudz pašvaldības deputātu un darbinieku,” saka Maija Volkova.
“Staburags” ievēroja, ka arī otrajā publiskajā apspriešanā žurnālā parakstījušos vidū bija krietns skaits pašvaldības darbinieku.
Pret attīstību un jaunām darbavietām
Padomes sēdē šīgada martā Kokneses deputāti atkārtoti nolēma atbalstīt riepu pārstrādes rūpnīcas būvi zemesgabalā “Alekši”. “Neredzu iemeslu neatbalstīt rūpnīcas celtniecību. Arī mūsu priekšvēlēšanu programmā ierakstīts: atbalstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas. Atbalstot rūpnīcas celtniecību, pildām šo solījumu,” piebilst Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis. Viņš atzīst, ka lielākā daļa cilvēku, kuri ir pret rūpnīcas celtniecību, ir ar zemiem ienākumiem vai bezdarbnieki. Tāpēc tieši šiem cilvēkiem vajadzētu saprast, ka jaunā rūpnīca būtu iespēja atrast darbu un gūt regulārus ienākumus. Pēc pašvaldības vadītāja domām, viņi nav iedziļinājušies šajā projektā un, iebilstot pret rūpnīcas celtniecību, protestē pret pagasta attīstību un jaunām darbavietām.
Cīruļa kungs uzskata, ka koknesiešu negatīvo attieksmi veicinājusi Skrīveru pagasta iedzīvotāju noraidošā attieksme. Iepriekš šo rūpnīcu gribēja būvēt Skrīveros, bet pēc skrīveriešu iebildumiem “Juridiskais birojs AleX” vietējā pašvaldībā saņēma atteikumu.
Savukārt Maija Volkova uzskata, ka galvenā problēma ir informācijas trūkums. Tiesa jau vienreiz atzina, ka, izlasot sagatavotos materiālus, iedzīvotājiem nekļūst skaidrs, ko tad būvēs līdzās viņu mitekļiem. Alekseja Vulāna rakstā, kurš bija publicēts “Kokneses Vēstīs”, ir tikai viņa personīgais vērtējums, tur nav neviena fakta par iekārtām, troksni, izmešiem, atkritumiem, notekūdeņiem. Pēc Volkovas kundzes domām, Vulāns nav tāds eksperts, lai varētu galvot par rūpnīcas nekaitīgumu videi. Otrās apspriešanas laikā gan bija sagatavots detalizētāks ziņojums par to, kādu ietekmi rūpnīca atstās uz vidi, bet tajā nosaukti tikai pozitīvie aspekti. Taču, izlasot to, nav skaidrs, kas ir informācijas avots.
Lietuvas rūpnīca kā piemērs
“Mēs bijām līdzīgā rūpnīcā Lietuvā un pārliecinājāmies, ka tā nav videi kaitīga. Nekāda trokšņa un piesārņojuma. Nevienam neradās šaubas, ka tāda ražotne ir ne tikai ekonomiski izdevīga valstij un pašvaldībai, bet tā ir arī ekoloģiski nekaitīga, jo riepas sasmalcina bez dedzināšanas un ķīmiskiem procesiem. Riepu pārstrādes rūpnīca darbojas arī 40 kilometru attālumā no mūsu sadraudzības pilsētas Vitingenas Vācijā. Apskatījām arī to, gan tikai no ārpuses, taču nedzirdēju lielu troksni un arī nepatīkamu smaku nejutu. Otrās publiskās apspriešanas laikā aicinājām iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu, lai rīkotu tikšanos ar vides speciālistiem vai braucienu uz rūpnīcu Lietuvā, taču neviens neatsaucās,” stāsta Viesturs Cīrulis.
Savu viedokli par redzēto riepu pārstrādes rūpnīcā Lietuvā, Šauļos, “Staburagam” vēlējās izteikt arī koknesietis Oskars Sondors. Jāpiebilst gan, ka nevis mēs atradām viņu, bet Sondora kungs, uzzinājis, ka avīze gatavo publikāciju par šo lietu, pieteicās pats. Sondora kungs stāstīja, ka visu mūžu nodzīvojis Koknesē un viņam rūp pagasta nākotne, protams, arī tīra vide. “Kad pirmo reizi uzzināju par ieceri būvēt rūpnīcu Koknesē, sapratu, ka te riepas dedzinās un būs kā Jāņunaktī, kad virs pagasta kūp melna dūmu vērpete. Tādā gadījumā vai, ja rūpnīcu celtu Pērses krastā, arī es būtu kategoriski pret,” piebilst Sondora kungs.
Oskars Sondors uz Lietuvu devās kopā ar domubiedriem, un rūpnīcā Šauļos par Latvijā notikušajām aktivitātēm bija informēti. Uzņēmumā, kurš ir pilsētas teritorijā, Sondora kungs vēroja, kā darbojas konveijera tipa iekārtas, sapresē un samaļ riepu gumiju. Virs visiem darbgaldiem ir ierīkoti tvaika nosūcēji, darbojas gaisa filtri, un rūpnīcas ārpusē gumijas smaka nav jūtama. Troksnis rūpnīcā nav lielāks kā miltu dzirnavās, kur Sondora kungs šobrīd strādā. Pārstrādes sistēma veidota tā, lai nerastos atkritumi, bet izejvielas, kuras iegūst no riepām, no konveijera pa teknēm uzreiz pilda maisos un nogādā gatavās produkcijas noliktavās.
Pēc rūpnīcas apmeklējuma Sondora kunga domas krasi mainījušās, un nu viņš kļuvis par rūpnīcas būvniecības ieceres atbalstītāju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to būvē nevis upes krastā, bet pagasta nomalē. “Domāju, ka šādā uzņēmumā strādājošie varēs labi nopelnīt, un arī pagasts iegūs. Esmu pārliecināts, ka nevienu nopietnu rūpnīcu Latvijā mūsdienās nevar uzbūvēt, ja tā kaitē apkārtējai videi. Un, ja kāds pret to aktīvi iebilst, aiz tā noteikti kaut kas slēpjas,” secina Oskars Sondors.
Dala ietekmes sfēru
Arī Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis uzskata, ka šobrīd Latvijā šajā nozarē notiek ietekmes sfēru dalīšanā un prasība tiesā, kā arī iedzīvotāju protesti ir apzināta būvniecības kavēšana. Latvijā izejvielu pietiek tikai vienai riepu pārstrādes rūpnīcai, taču šobrīd rit cīņa par tās celtniecību ne tikai Koknesē vien. Līdzīgu rūpnīcu Rīgas brīvostas teritorijā grib būvēt firma “Rimo Wood”, iespējams, ir vēl kāds projekts, kuru vēlas realizēt citviet mūsu valstī.
Viesturam Cīrulim aizdomīgi licies arī tas, ka pēc pašvaldības deputātu brauciena uz rūpnīcu Lietuvā pagastā ieradušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki un interesējušies, par kādu naudu, kad un kur deputāti braukuši, kādas dāvanas saņēmuši. Īpašu interesi KNAB darbinieki izrādījuši tieši par braucienu uz Lietuvu, taču Cīruļa kungs apgalvo, ka deputāti braukuši par pagasta naudu un nekādas dāvanas nav pieņēmuši. KNAB darbinieki interesējušies arī par Alekseja Vulāna darbu, jo viņš ir ne tikai firmas “Juridiskais birojs AleX” īpašnieks, bet arī Aizkraukles rajona padomes jurists.
Galvenā problēma — informācijas trūkums
Maija Volkova vēl piebilst: “Cilvēki jau būtībā nav pret rūpnīcas būvi. Es arī to atbalstītu, ja vien varētu saņemt vispusīgu informāciju, kas radītu skaidrību par to, kas būs. Ja rūpnīcu sāks celt, bet vēlāk atklāsies, ka ir gan smaka, gan izmeši un citas lietas, tās darbību apturēt vairs nevarēs. Varēs tikai piemērot administratīvo sodu. Latvijā līdz šim neviena rūpnieciska ražotne par kādu noteikumu neievērošanu vēl nav ne nojaukta, ne slēgta. Kāpēc gan neapsvēra variantu būvēt rūpnīcu Alotenē, kur tuvākajā apkārtnē cilvēki nedzīvo?”
Volkovas kundze uzskata, ka šis ir pēdējais brīdis, kad iedzīvotāji vēl var kaut ko darīt, lai nākotnē viņiem nesāpētu galva par līdzās uzbūvēto rūpnīcu. Kaut gan cerību maz, jo notikušas jau divas publiskās apspriešanas, kuras atzītas par likumīgām. Ņemot vērā iedzīvotāju pozitīvo vērtējumu tajās, arī pašvaldība divas reizes atbalstījusi rūpnīcas būvniecības ieceri. Savukārt divas atsevišķi iesniegtās pretenzijas atzītas par nepamatotām. Un, kamēr investori vēl ir ar mieru ieguldīt naudu rūpnīcas celtniecībā tieši Koknesē, pašvaldība nelaidīs garām iespēju piesaistīt investīcijas un gūt papildu ieņēmumus pagasta budžetā.
Šobrīd Kokneses pagasta padome gaida, kad notiks tiesas sēde, kurā izskatīs pašvaldības iesniegto apelācijas sūdzību, taču rūpnīcas būvniecības ieceres virzību tas neietekmē, un tā pamazām rit uz priekšu. Reģionālajā vides pārvaldē saņemti tehniskie noteikumi, un drīzumā rūpnīcas tehnisko projektu sāks piesaistīt izvēlētajai celtniecības vietai.
