Valsts ieņēmumu dienests kopā ar datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizāciju “BSA” sācis pārbaudīt datortehnikas veikalus, pētot, vai tajos pārdod nelegālas datorprogrammas.
Valsts ieņēmumu dienests kopā ar datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizāciju “BSA” sācis pārbaudīt datortehnikas veikalus, pētot, vai tajos pārdod nelegālas datorprogrammas. Pārbaudes jau notikušas Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī un citviet, pārbaudīti datortirdzniecības veikali arī Aizkrauklē. Sīki pārkāpumi esot konstatēti, taču nelegālas programmu kopijas pārbaudītāji neatrada. Acīmredzot aizkrauklieši ir godīgi datortirgotāji vai arī veiksmīgi māk “kreiso preci” noslēpt.
Par datorpirātisma apkarošanu Latvijā runā jau sen, pērn nelegālais rūpals radījis valstij 10 miljonu latu lielus zaudējumus, un datorpirātismam par spīti visiem apkarošanas mēģinājumiem ir tendence augt. Nu pie apkarošanas ķēries arī Valsts ieņēmumu dienests.
Manuprāt, šādi neko nepanāks. Valsts ieņēmumu dienests nav pirmais, kurš sola aktīvi cīnīties pret datorpirātismu, draudot ar bargiem sodiem un krimināllietām. Varbūt kādu sīku nelicencētu programmu lietotāju tas arī nobaidīs, bet rūdītie pirāti savu rūpalu nepārtrauks, jo tas ir ienesīgs.
Cīņu vajadzēja sākt no otra gala, apkarojot nevis programmdisku kopētājus, bet gan gādāt, lai licencētās programmas varētu nopirkt par pieņemamu cenu. Joprojām datorprogrammas maksā tikpat, cik jauns dators, un cenas, šķiet, drīzumā nesamazināsies. Ja es, pircējs, varētu iegādāties licencēto programmu par pieņemamu cenu, nevis maksājot simtiem latu, noteikti padomātu, pirms izmantotu datorā “kreiso preci”. Bet šībrīža situācijā citas izejas nav — tikai retais spēj maksāt par dārgajām programmām. Diezgan apšaubāms arī dažu firmu īstenotais variants, jaunu datoru jau pirms pārdošanas nokomplektējot ar oriģinālajām programmām. Kāda skrīveriete tādu datoru nopirka — programmas somu valodā (datoru, izrādās, komplektē Somijā, kaut pārdod Latvijā), nesaproti pat, kā lietot.
Turklāt nav arī skaidra apkarotāju nostāja: legālās tirdzniecības vietas pārbauda, bet Rīgā, “Latgalītes” tirgū, pērc, kādas programmas sirds kāro. Un kur tad vēl internets. Ar pāris peles klikšķiem globālajā tīmeklī var atrast jebkuru programmu un lietot, nevienam par to nemaksājot.
Tā vien šķiet, ka atkal rit kārtējā bezjēdzīgā cīņa ar vējdzirnavām, turklāt neīstajām.
