Šī gada pirmajos trijos mēnešos Aizkraukles rajonā reģistrēti trīs nelaimes gadījumi darbavietā. Nevienam no tiem, par laimi, nav bijis letāls iznākums.
Šī gada pirmajos trijos mēnešos Aizkraukles rajonā reģistrēti trīs nelaimes gadījumi darbavietā. Nevienam no tiem, par laimi, nav bijis letāls iznākums. Kopumā valstī situācija ir daudz sliktāka, jo janvārī un februārī Latvijā darbavietā gājuši bojā 19 strādājošo.
Aizkraukles rajonā situācija labāka
— Iršu pagasta zemnieku saimniecībā “Lejas Kaivēni” kokzāģētavā strādājošajam no darbgalda atpakaļ izmests bērza dēlis trāpīja pa vēderu, — skaidro valsts darba inspektore Elita Dembovska. — Cietušais izveseļojās, bet zāģētavas īpašniekam nācās samaksāt 100 latu lielu naudassodu. Vieglas traumas guvuši strādājošie arī SIA “Nelss” kokzāģētavā un uzņēmumā “Jeld—Wen”. Latvijā ir tendence slēpt vieglās darba traumas — strādājošie baidās zaudēt darbu un nerūpējas par savu veselību un sociālajām garantijām. Tomēr medicīnas iestādēs, pētot slimības lapās minētos darba nespējas cēloņus, šogad nav izdevies atklāt kādu nelaimes gadījumu, par kuru nebūtu ziņots Valsts darba inspekcijai.
Nemaksā par virsstundām
Satrauc cita negatīva tendence. Darba devēji strādājošajiem bieži vien nemaksā par virsstundām, darbu brīvdienās un svētku dienās tādā apmērā, kā to paredz Darba likums. Strādājošos pārlieku izkalpina. Šī problēma visaktuālākā ir lielveikalos un citos tirdzniecības uzņēmumos. Darba grafikus gan saraksta atbilstoši likuma prasībām, taču nepilda.
Kaitē stress
Citviet Latvijā situācija ir ievērojami sliktāka. Šī gada pirmajos divos mēnešos darbā gājuši bojā jau 19 strādnieku. Nelaimes gadījumu radītās traumas un to sekas bijušas smagākas nekā pērn. No 19 gadījumiem sešos nāves cēlonis nebija tieši saistīts ar darbu, un cilvēki gāja bojā lielākoties sirds slimību dēļ.
Analizējot tendenci pieaugt nelaimes gadījumiem, kuru pamatā ir veselības problēmas, Valsts darba inspekcija uzskata, ka neapmierinoša darba organizācija, darba laika sadalījums, nepareizi organizēta atpūta, pārslodze un stress ietekmē strādājošo veselību un veicina slimību attīstību.
Vainojams nogurums
— Slēdzot darba līgumu, darba ņēmējs dod pretī savu pamatkapitālu — iemaņas, pieredzi un pašu svarīgāko — veselību, — uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba aizsardzības jautājumos Ziedonis Antapsons. — Rietumvalstīs to saprot un atbilstoši novērtē, taču Latvijā līdz šādai sapratnei vēl ejams ļoti garš ceļš, lai gan darba laika un darba režīma ievērošana būtībā ir elementāras lietas. Astoņas stundas pie mums reti kurš strādā. Bet cilvēka organisms nav mašīna. Nogurums krājas, un cilvēki nereti mirst savās darbavietās bez acīm redzama iemesla, no pārstrādāšanās.
Strauji pieaug arī profesionālo saslimstību skaits. Gadā fiksē aptuveni 500 gadījumu, taču tā ir tikai oficiālā statistika, kurai nevar ticēt.
Par veselību nedomā
Visu šo problēmu pamatā, manuprāt, ir divi faktori. Lielākā daļa uzņēmumu cīnās par izdzīvošanu. Šādos apstākļos par darbinieku veselību nedomā. Uzņēmēji neizprot, ka darba drošība nav lieki izdevumi. Tā ir papildus peļņa un izmaksu samazināšanās, jo vairs nav jāapmaksā slimības lapas, jāizjūt pēkšņs speciālistu trūkums.
Savukārt darba ņēmējs vairumā gadījumu nezina savas tiesības un neprot tās aizstāvēt. Ja uzņēmumā nav arodbiedrības, savas tiesības spēs aizstāvēt labākajā gadījumā viens cilvēks no 100. Parasti darbiniekam nav nepieciešamo zināšanu ekonomikā, jurisprudencē. Arodbiedrības savukārt var piedāvāt savu intelektuālo potenciālu.
Mainīsies prasības
Rietumu uzņēmējdarbībā valda uzskats: iznīks uzņēmumi, kuri nepievērš uzmanību darba drošībai. Tās ignorēšanas dēļ Latvijas biznesa vide agrāk vai vēlāk mainīsies. Rietumu uzņēmumi, kuros cietuši darbinieki, sabiedrības vērtējumā iegūst sliktu reputāciju. No šīs antireputācijas pēc tam ir ļoti grūti tikt vaļā. Tas gaida arī Latvijas uzņēmumus.
Ir vesela kvalitātes uzraudzības sistēma, kas reglamentē darba drošību. Pēc iestāšanās ES tā stāsies spēkā arī Latvijā, tādēļ var prognozēt, ka vairākiem uzņēmumiem radīsies pamatīgas problēmas vai pat draudēs bankrots.
***
FAKTS.
2003. gadā Latvijas Republikā 39 strādnieki gāja bojā darbavietā un 217 ieguva smagas traumas.
