Ragavas esot jākaļ vasarā, tāpēc slēpotāji par nākamās sezonas startiem domā jau šobrīd. Par to saruna ar Latvijas slēpošanas federācijas viceprezidentu un Nacionālās sporta padomes locekli Aini Kanaviņu.
Ragavas esot jākaļ vasarā, tāpēc slēpotāji par nākamās sezonas startiem domā jau šobrīd. Par to saruna ar Latvijas slēpošanas federācijas viceprezidentu un Nacionālās sporta padomes locekli Aini Kanaviņu. Viņa darba pienākumi ir galvenokārt sadarbība ar sportabāzēm un treneriem.
— Ko šobrīd Slēpošanas federācija uzskata par prioritāti?
— Darbu ar bērniem un jauniešiem. Mums ir labi slēpotāji, kuri aktīvās sporta gaitas beiguši, ir cerīgi jaunieši, bet pietrūkst tieši vidusposma. Tāpēc jādomā, lai paaudžu maiņa nepārtrūktu. Ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti. Šobrīd arī federācijā apspriež jautājumu, kāpēc slēpošana kā nopietns sportaveids nav paredzēts skolu programmā. Iemesli tam — nav nepieciešamā inventāra, arī ziemas pie mums pēdējos gados ne vienmēr ir atbilstošas slēpošanas nodarbībām. Ja skolā ir sportazāle, bērnus tur vienkāršāk nodarbināt. Viņi spēlē bumbu, skrien ziemā vai vasarā. Tomēr, visu izvērtējot, redzam, ka cilvēki grib slēpot. Piemēram, masu slēpojumi. Tie ziemā notiek bieži, un arī dalībnieku ir daudz. Problēma, ka nav pietiekama finansiālā atbalsta. Šis sportaveids vairāk balstās un sporta skolu, pašvaldību un vecāku entuziasmu un līdzekļiem.
— Vai bērni un jaunieši vēlas nopietni nodarboties ar slēpošanu, ja pēdējos gados skolā to darījuši mazāk nekā viņu vecāki?
— Vēlas. Bērnu sacensībās, kuras notiek gan rajonu, gan valsts mērogā, ir lieliska konkurence un ļoti daudz dalībnieku. To galvenokārt veicina vecāki. 90. gadu vidū sportā vispār bija jūtams zināms apjukums. Materiālās iespējas bija sliktas — grūti iegādāties slēpes un citu inventāru. Arī tagad situācija nav spīdoša, bet cilvēki ir sapratuši, ka bērni ir nākotne. Ko tagad viņam dos, tas arī būs vēlāk. Aizbraucot uz slēpošanas sacensībām, var redzēt, ka vecāki tomēr cenšas nodrošināt bērnus ar inventāru, lai viņi nodarbotos ar sportu un spētu konkurēt. Kas ir labāk — lai bērni slēpo vai laiku pavada uz ielas? Ziemā slēpošana ir ideāls sportaveids.
— Pēdējos gados mūsu slēpotāji ar labiem rezultātiem ārpus Latvijas lepoties nevar. Neveiksmēs vaino gan laika apstākļus, gan slēpju smēres. Kāpēc, jūsuprāt, nav rezultātu?
— Tas viss ir saistīts. Slēpošana visā pasaulē attīstās. Tai nāk līdzi zinātne, medicīna. Domāts ne tikai par treniņiem, bet arī par pienācīgu atpūtu sportistiem. Pēc lielām slodzēm nepieciešamas arī augsta līmeņa pārtikas piedevas un medikamenti, lai organisms relaksētos. Tas viss prasa līdzekļus. Turklāt vajadzīga arī pamata materiāli tehniskā bāze — labas slēpes un smēres. Ja tā nav, tad jau esi par pusi galvastiesas zemāk nekā pārējie. Igaunijā slēpošana ir nozīmīgākais sportaveids. Viņu budžets slēpošanai ir analogs kā mums basketbolam vai futbolam. Igauņiem ir ideāla bāze. Labi, ka te ir tādas trases kā “Mailēs” vai “Jaujās”, bet to nav tik daudz. Lai trases uzturētu, vajadzīgi līdzekļi. Viens no priekšnoteikumiem, bez kā mēs nekad netiksim uz priekšu, ir ne tikai cilvēku entuziasms un talanti, bet arī finanses. Tad ar noteiktu programmu var panākt rezultātu.
— Vai Latvijas ziema patiesi ir kavēklis labiem rezultātiem?
— Lai slēpotājs sagatavotos profesionālā līmenī, tā ir. Jāsāk trenēties jau ievērojami ātrāk, vismaz oktobrī. Tikai tad tās jau ir pavisam citas izmaksas, jo jābrauc uz sniegotām vietām, piemēram, Skandināviju, Austriju. Trenējoties tikai Latvijā, vietējā līmenī viss ir kārtībā, bet tikt tālāk praktiski nav iespējams, it sevišķi pieaugušo konkurencē.
— Šobrīd rezultatīvākie ir mūsu biatlonisti. Vai drīzumā varēsim runāt par jauniem talantiem?
— Patlaban personālijas grūti nosaukt, bet spējīgi jaunieši mums ir. Domāju, ka prioritāte tuvākajā laikā noteikti būs biatlonam, jo tur ir labi rezultāti. Tas ir mūsu biatlonistu nopelns. Kamēr nav notikusi paaudžu maiņa, viņi lieliski spēj noturēt līmeni. Galvenais ir saglabāt labu konkurenci jauniešiem un veiksmīgi ieiet pieaugušo grupā, lai startētu profesionāli. Lieliski rezultāti slēpošanā ir Valtam Eidukam un Aigaram Kalnupam. Ja viņi spēs noturēt tādu līmeni, panāks labus rezultātus. Turklāt slēpošana ir tā bāze, bez kā biatlons nevar iztikt.
