“Staburaga” redakcijā ienāca kāda aizkraukliete, lai pastāstītu par sirdssāpēm, kuras viņai radījusi cilvēku vienaldzība, un pateiktos svešiniekam, kurš tomēr nepagāja garām pakritušai slimniecei.
“Staburaga” redakcijā ienāca kāda aizkraukliete, lai pastāstītu par sirdssāpēm, kuras viņai radījusi cilvēku vienaldzība, un pateiktos svešiniekam, kurš tomēr nepagāja garām pakritušai slimniecei.
Aizkraukliete pagājušajā sestdienā gaidīja atbraucam meitu Ritmu. Māte ciemiņu gaidīja ierodamies ar pēcpusdienas vilcienu, tāpēc nezināja, ka meita atbraukusi ar autobusu jau pusdienlaikā. To, ka Ritma ir Aizkrauklē, viņa uzzinājusi tikai no neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieces, kura piezvanījusi un pateikusi, ka meita nogādāta “ātrajos”.
“Meita jau ilgus gadus slimo ar cukura diabētu. Izkāpjot no autobusa, viņai sākās hipoglikēmijas lēkme, un Ritma saļima zemē. Tas notika autobusu stacijas laukumā dispičeru logu priekšā. Mēs vēlāk secinājām, ka kopš brīža, kad viņa atbrauca, līdz brīdim, kad izsauca ātro palīdzību, pagāja aptuveni stunda. Esmu šokā par to, ka dienas vidū ļaužu pilnā vietā cilvēks var stundu bezsamaņā gulēt zemē un nav neviena, kurš pieietu un pajautātu, kas noticis vai operatīvi izsauktu ātro palīdzību. Kad runāju ar mediķiem, arī viņi bija nepatīkami pārsteigti par cilvēku vienaldzību,” stāsta Ritmas māte.
Diemžēl garāmgājēji katru zemē guļošu laikam uztver kā dzērāju, un viņiem pat prātā neienāk, ka cilvēks ir slims un viņam kļuvis slikti. Gadās, ka cukurslimnieks krīzes situācijā reizēm dīvaini runā vai uzvedas, bet cilvēki to bieži vien izprot nevis kā slimības saasinājuma izpausmi, bet citādi.
“Iespējams, daudzi nav informēti un neizprot, kādas pazīmes norāda, vai cilvēkam kļuvis slikti vai viņš vienkārši “ieņēmis par daudz”. Tāpēc aicinu cilvēkus šādos gadījumos nepaiet vienaldzīgi garām, jo neviens no mums nav pasargāts no nelaimes, kad bez līdzcilvēku palīdzības neiztikt,” aicina aizkraukliete.
Viņa ir iepriecināta, ka tomēr vismaz viens līdzjūtīgs cilvēks izsaucis ātro palīdzību. Par to viņam liels paldies! Citādi diezin kā viss slimniecei būtu beidzies, vismaz stundu guļot izkusušajā sniegā uz aukstas zemes.
Ritmas māte pateicas arī medicīnas darbiniekiem un todien dežurējošajai ārstei. Viņi gan palīdzēja slimniecei, gan, atraduši kabatā dokumentus ar norādi, kam zvanīt nelaimes gadījumā, sazinājās ar ģimeni.
