“Ja cilvēks izvēlējies un iegādājies suni, viņam daudz jāmācās pašam,” uzskata Latvijas sporta suņkopības federācijas un Latvijas kinoloģiskās apvienības prezidents Jānis Pavlovskis.
“Ja cilvēks izvēlējies un iegādājies suni, viņam daudz jāmācās pašam,” uzskata Latvijas sporta suņkopības federācijas un Latvijas kinoloģiskās apvienības prezidents Jānis Pavlovskis. Viņš ir arī viens no neproduktīvo dzīvnieku turēšanas noteikumu autoriem.
— Kāda situācija Latvijā šobrīd ir sporta suņkopībā?
— Kritiska. Nav attīstīts suņu apmācību un sporta darbs. Sabiedrību ik pa laikam pāršalc vēsts, ka sakosts kāds cilvēks, valda bezkontrole un neaudzinātība, signalizējot, ka beidzot kaut kas jādara. Tāpēc top noteikumi, kas regulēs suņkopību saistībā ar sabiedrību. Vajadzīgs audzināšanas darbs, vienalga — mazs vai liels, šķirnes vai vienkāršs sētas krancis. Neaizmirstot arī suņu īpašnieku audzināšanu, jo cilvēks atbild par suni, nevis otrādi. Prakse liecina — neviens apmācīts suns nav sakodis cilvēku. Visur ir suņumīļi un pretinieki, bet situāciju jācenšas sakārtot arī pilsētas domei, iekārtojot mācību laukumus. Aizkrauklē tāda nav, bet dažās pilsētās ir pat divi.
— Kāda loma ir kinologu klubiem?
— Klubi ir viena no struktūrām, kas palīdz kontrolēt neproduktīvo dzīvnieku turēšanu. Tie ir palīgs veterinārajam dienestam, domei. Klubos reģistrē, ja suņi ir vakcinēti, samaksāti nodokļi un veiktas citas likumā paredzētās darbības. Kinologu klubi kontrolē arī tirdzniecību ar kucēniem. Klubu organizētajās izstādēs un sacensībās piedalās dažāda vecuma cilvēki, viņus vieno kopīgas intereses.
— Kas jūs visvairāk satrauc suņu īpašnieku attieksmē?
— Cilvēki suņus iegādājas arvien vairāk, bet neaudzina un neapmāca. Lai integrētos sabiedrībā, suns jāaudzina. Cilvēks, kurš paņēmis dzīvnieku, ir atbildīgs par viņu. Jābūt stingriem noteikumiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Reizēm arī cilvēki neprot uzvesties, izprovocē suni.
— Ko mainīs jaunie neproduktīvo dzīvnieku turēšanas noteikumi?
— Noteikumi sakārtos saikni starp sabiedrību un suņu īpašniekiem. Piemēram, tajos paredzēts, ka suns sabiedriskā vietā nedrīkst būt bez uzpurņa uz purna. Jau trīsdesmitajos gados dažādas dzīvnieku aizsardzības biedrības sāka diskusiju, ka tas aizskar suņa godu un cieņu. Ja suns nobaida cilvēku, vai tā nav goda aizskaršana? Suņa īpašniekam jāgarantē, lai viņa mīlulis netraucētu sabiedrību. Līdz šim noteikumos nebija paredzēts, ka uzpurnim jābūt uz suņa purna. Tas radīja ne vienu vien domstarpību un izvairīšanos no atbildības. No 1. jūnija stājies spēkā likums, kas paredz kriminālatbildību īpašniekam, ja viņa suns sakodis cilvēku. Īpašnieks atbild, ja suns nodarījis pāri arī citam dzīvniekam. Naudassodu saimniekam būs jāmaksā, ja suns nav kopts, no dzīvokļa jūtama smaka. Arī par citu miera traucēšanu, suņa riešanu naktī atbild īpašnieks.
— Vai aizliegumu turēt atsevišķu šķirņu suņus uzskatāt par apdomīgu soli?
— Es pret šo aizliegumu kategoriski iebilstu. Pēdējā laikā notiek daudz lidmašīnu katastrofu, vai tādēļ tām aizliegt lidot? Vainīgs cilvēks, nevis suns. Daudzi baidās no rotveileriem, bet audzināti un mācīti viņi patiesībā ir paklausīgi un rātni kā kaķēni. Ja saimnieks ir inteliģents, arī suns tāds būs, tāpēc pašam daudz jāmācās.
— Kādas šķirnes suņi Latvijā šobrīd ir vispopulārākie?
— Vienmēr iecienīti bijuši labradori. Suņu izvēli lielā mērā ietekmē mode, daudzi izvēlas arī zelta retrīverus. Man pašam vislabāk patīk vācu aitu suns, kurš ir universāls, bet kaprīzs apmācībā. Ja atrod stīdziņu, kā viņam piekļūt, tad ir pats talanta iemiesojums. Daudzi jūsmo par čau—čau šķirnes suņiem, kuri ir diezgan neatkarīgi un nebūt nav pārlieku draudzīgi. Uzskata, ka viņi ir lauvas miniatūrā. Kurš gan gribēs glaudīt lauvu?
— Kas jāievēro, iegādājoties suni?
— Jāizpēta un jāizvēlas atbilstošu savam raksturam. Cilvēkam jābūt gudrākam par suni, tad neradīsies konfliktsituācijas.
