Aizvadīti Aizkraukles pilsētas svētki. Kā jau jebkurš pasākums šovasar, arī šis neizpalika bez kritikas un nosodījuma, ko ietver sabiedrības dalīšana vakcinētajos/izslimojušajos un nevakcinētajos. Ātrumlaivu sacensību laikā bija izveidota neliela, norobežota skatītāju zona, kurā ielaida tikai ar derīgu Covid-19 sertifikātu. Tā kā sacensības bija ērti vērot no jebkuras Daugavas piekrastes vietas, tad šī zona īpašu ievērību vai nosodījumu neguva. Vienīgais, kas dažus vecākus, kas vēlējās būt nodalītajā zonā un atbilda prasībām, pārsteidza — bērnus bez attiecīgajiem “dokumentiem” tur nelaida, pat tos, kas ratiņos. Pasākumā par kārtību gādāja vairāki policisti. Izpelnījos uzmanību, pienāca arī pie manis un draugiem, ar kuriem tobrīd vēroju sacensības. Jautāja, vai esmu vakcinējusies. Pāragri sapriecājos, ka lūgs uzrādīt apliecinājumu, jo nekur līdz tam tas nebija noderējis, bet nekā. Pārjautāja, vai zinu par ierobežojumiem, un aicināja nepulcēties, ievērot distanci. Visu cieņu, apzinos, ka šobrīd viņu darbs ir grūtāks kā jebkad. Forma uzliek atbildību, cilvēki veic savus darba pienākumus, te nav runas par individuālo nostāju. BET! Tajā pašā laikā kāds vīrietis dienas lielāko daļu slēgtajā zonā nekaunējās uzturēt možu garu ar līdzpaņemto grādīgo. Viena pēc otras no maisiņa ārā tika vilktas alkohola pudeles, vīrietis acīm redzami šūpojās. Neviens likuma sargs viņam netuvojās. Šādu kadru dienas laikā netrūka, viņi mierīgi krustsolītī turpināja savu ceļu vai ērti galvas klanīja uz kāda no soliņiem, neviena netraucēti.
Vakarā ar dēlu devos uz svētku koncertu. Pasākumu drīkstēja apmeklēt tikai ar derīgu Covid sertifikātu, kā arī ģimenes ar bērniem, kuriem nav apliecinājuma vai testa, koncertu baudīja atdalītā sektorā. Turpat uz vietas paziņa dalījās piedzīvotajā. Viņa vēlējās aiziet nopirkt padzerties pie tirgotājiem, kas bija pie stadiona lielajiem vārtiem. Policisti neļāva iet kopā ar bērniem, viņiem jāpaliek ierādītajā zonā. Paziņa vaicāja, kā tad lai nepieciešamības gadījumā bērni aiziet uz tualeti, kas ir turpat netālu no tirgotājiem?! Uz ko viņa saņēma atbildi — tad jāiet mājās. Gribu ticēt, ka realitātē tualetes apmeklējums netiktu liegts, un tomēr — kur paliek cilvēcība, saprāta normas? Visa uzmanība tiek vērsta uz ierobežojumu ievērošanu — līnijām, kamēr uz citiem pārkāpumiem un neizdarībām skatāmies caur pirkstiem. Lielisks piemērs. Tajā pašā vakarā, neilgi pēc pulksten 23, ievēroju, ka pār stadiona vārtiem, kas ir pie trenažieriem, bars cilvēku rāpjas pāri. Piegāju klāt, aizrādīju, ka tādā veidā tiek lauzts īpašums, un aicināju izmantot atvērto izeju. Iereibusī kompānija manā virzienā veltīja neskaitāmus pārmetumus, nozākāja pasākumu, verbāli centās aizskart. Kā izrādās, viņi bija ienākuši pa šiem vārtiem un tāpat vēlējās arī izkļūt. Tomēr panācu savu — tie, kas bija iekšpusē, griezās apkārt un devās meklēt citu izeju.
Kamēr skatieni piekalti līniju ievērošanai, apkārt notiek daudz citas nejēdzības.
