Šogad Valles vidusskolas ēdnīcā pirmo reizi praktizēs tā saukto talonu sistēmu.
Šogad Valles vidusskolas ēdnīcā pirmo reizi praktizēs tā saukto talonu sistēmu. Bērni var iegādāties brokastu, pusdienu un launaga talonus, un atbilstoši to skaitam pavāres gatavo ēdienu.
Skolotājiem zupa dārgāka
Valles pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis stāsta, ka iepriekš bērniem par pusdienām bija jāmaksā avansā, taču bieži gadījās, ka skolēns, kurš bija samaksājis, skolā neieradās un mācību iestādē nepusdienoja. Vecāki ar šādu kārtību nebija apmierināti, taču netrūka arī vecāku, kuri par ēdināšanu laikus nesamaksāja, un šī parāda dēļ skolas virtuvei radās problēma iegādāties produktus. Tāpēc pašvaldība un Valles vidusskolas vadība nolēma ieviest talonu sistēmu.
Nu bērni vai viņu vecāki var iegādāties talonus tik ilgam laikam, cik vēlas, un izmantot tos, kad nepieciešams. Pusdienu talons maksā 40 santīmu, brokastu — 25 santīmi, launaga — 15 santīmu, vakariņu — 35 santīmus. Vakariņas skolā gan ēd tikai tie bērni, kuri dzīvo internātā. Skolotājiem par pusdienām jāmaksā par 15 santīmiem vairāk nekā skolēniem. Sākumā skolotāji gribējuši protestēt pret šādu pašvaldības lēmumu, taču vēlāk mīļā miera labad samierinājušies.
Iespējams kā kompensācija šim lēmumam ir pašvaldības uzdāvinātā mikroviļņu krāsns. Nu arī tie skolotāji, kuri neēd skolas ēdnīcā, sev siltu maltīti var sagādāt turpat skolā.
Katru dienu savādāk
Skolas ēdnīcas pavāre Rita Kožemjakina stāsta, ka maksa par maltīti ir pagājušajā mācību gadā noteiktā cena. “Tikai tad, kad būsim nostrādājuši vismaz mēnesi, varēsim izvērtēt, vai spējam arī turpmāk vienam bērnam pusdienas pagatavot par 40 santīmiem. Pēdējo mēnešu laikā dārgāki kļuvuši gandrīz visi pārtikas produkti. Ja nevarēsim mainīt ēdināšanas maksu, būs jādomā, no kā ēdienreizē atteikties, lai iekļautos noteiktajā cenā,” piebilst Kožemjakinas kundze. Piemēram, pagājušajā mācību gadā pāris reižu mēnesī bērni cienāti ar augļiem, nu būs jādomā, vai tagad to varēs atļauties.
Par 40 santīmiem pusdienās vienu dienu bērniem dod otro ēdienu un saldo, otru dienu — zupu un desertu. Otro ēdienu bērni var papildināt ar triju veidu salātiem, savukārt zupu un maizi var ēst tik, cik vēlas. Piemēram, otrdien, kad viesojāmies Valles vidusskolā, pusdienās bija kartupeļu un pupiņu zupa ar žāvētu gaļu, saldajā — kafijas krēms ar jāņogu mērci. “Vienmēr cenšamies pagatavot vairāku veidu salātus, jo ir produkti, kurus viens vai otrs bērns neēd. Tāpēc, lai ikviens būtu paēdis, ēdienkarti dažādojam. Protams, viņiem labāk garšo gaļas ēdieni, nevis zupas, iespējams, mājās tās nemaz tik bieži nevāra,” stāsta pavāre.
Pārpratumi reizēm gadās arī pašiem mazākajiem ēdājiem. Īpaši tiem, kuri iepriekš apmeklējuši bērnudārzu. Viņiem saldajā bijis galvenokārt kompots vai kāds dzēriens, tāpēc, atnākot uz skolu, viņi brīnās, ieraudzījuši krēmu ar ķīseli vai desertu ar saldo mērci, un pat nezina, kā tas ēdams.
Iztiek bez palīgiem
Agrāk skolas ēdnīcas darbiniecēm klāt galdus un novākt traukus palīdzēja skolēni. Tagad Latvijā normatīvie akti liedz tādā veidā nodarbināt bērnus, tāpēc ar visu jātiek galā pašām ēdnīcas darbiniecēm. Rita Kožemjakina stāsta, ka Vallē viena darbiniece pusdienu starpbrīžos pārrauga ēdamzāli, pasniedz ēdienu un, ja kas nepieciešams, palīdz mazākajiem. “Strādājam ilgi un esam iepazinušas bērnu gaumi, tāpēc zinām, kā uz kuras klases galda jāuzliek vairāk, kas bērniem garšo un ko viņi ēd nelabprāt. Īpaši palutinām bērnus svētkos. Pagatavojam neparastus salātus vai pasniedzam saldējumu,” stāsta Valles vidusskolas pavāre.
Diemžēl, kāda vēlētu “Labu apetīti!” vai skaļi izteiktu “Paldies!” pavārēm nedzirdu. Katrs paēd, pieceļas un dodas projām.
Pienu neizvēlas
Jautāju Kožemjakinas kundzei, vai Valles vidusskola piedalās programmā “Skolas piens”? Viņa stāsta, ka pirms pāris gadiem, kad launagā bērniem piedāvāja tēju vai kādu dzērienu, vairākās krūzēs lēja arī pienu. Taču to izvēlējās tikai pāris bērnu. Tāpēc, ja skola iesaistītos šajā programmā, piena iegādei iztērēto naudu varētu uzskatīt par praktiski “nomestu zemē”. “Lai arī pienu bērni skolā nedzer, piena produktu ēdienkartē tomēr netrūkst, tos izmantojam ēdienu gatavošanā. Bērni vakariņās labprāt ēd jogurtu,” piebilst Ritas kundze.
Šovasar skolas virtuvei nopirktas jaunas trauku mazgājamās vannas un nokrāsoti ēdamzāles griesti. Ēdājiem sagādāti arī skaisti trauki kā kafejnīcā un jauni galda piederumi.
Maksas pakalpojums
Valles vidusskolā mācās 170 bērnu, un divos starpbrīžos pusdienās dodas ap 150 bērnu. Gan skolēni, kuri talonus iegādājušies par naudu, gan tie bērni, kuriem pašvaldība piešķīrusi brīvpusdienas. Nav grūti aprēķināt, ka ap 20 bērnu skolā nepusdieno vispār. Rita Kožemjakina domā, ka bērni, kuri dzīvo līdzās skolai, pusdieno mājās, dažs pusdienu naudu iztērē veikalā. Valles vidusskolas direktore Inga Petruševska apgalvo — viņai nav zināms fakts, ka bērni no mazturīgām ģimenēm, kuriem mājās ir kritiski apstākļi, būtu palikuši neēduši.
Valles pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis skaidro, ka brīvpusdienas bērniem piešķir pēc vecāku iesnieguma. Par to lemj pašvaldības sociālo lietu komitejā. “Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt bērniem iespēju mācīties, nav mūsu uzdevums viņus ēdināt, kaut gan mēs to darām. Piedāvājam to, ko spējam, un tas ir maksas pakalpojums. Par brīvpusdienu piešķiršanu lemjam katra mācību gada sākumā. Šogad aicinājām skolēnus iesaistīties bērnu nodarbinātības projektā, lai viņi vasarā strādātu un nopelnītu sev brīvpusdienas, taču neviens nepieteicās. Diemžēl bijām spiesti no šī projekta īstenošanas atteikties,” stāsta Zvirbuļa kungs.
