Birutas kundze no Skrīveriem: — Šogad dāvanām varēšu atļauties tērēt apmēram divdesmit latu, ja būtu lielāka pensija, tad nebūtu žēl tērēt arī vairāk.
Birutas kundze no Skrīveriem:
— Šogad dāvanām varēšu atļauties tērēt apmēram divdesmit latu, ja būtu lielāka pensija, tad nebūtu žēl tērēt arī vairāk. Parasti Ziemassvētku dāvanu pirkšanu neatlieku uz pēdējo brīdi, tās pērku pamazām jau rudenī. Dāvanas jāsarūpē galvenokārt mazbērniem, agrāk tie bija saldumi un rotaļlietas, tagad — cimdi un zeķes.
Maija Līdaka Daudzevā:
— Man ir tradīcija — Ziemassvētkos nepērku dāvanas, bet katram ģimenes loceklim dāvinu piecus latus. Kopā ir desmit apdāvināmo, tad var izrēķināt, cik es tērēju. No bērniem un mazbērniem vienmēr saņemu gan saldumus, gan citas dāvanas, tomēr visvērtīgākā dāvana no viņiem visos svētkos ir buča!
Guntars no Klintaines:
— Grūti nosaukt precīzu summu, jo dāvanas nepērkam vienā dienā un vienā veikalā. Tās sagādājam pamazām — ieraugām kādu skaistu un vajadzīgu lietu, nopērkam, un tā, kamēr Ziemassvētku vecīša maiss ir pilns. Pērn dāvanām iztērējām vairāk par simts latiem, un domāju, ka šogad summa būs vēl lielāka, jo cenas gada laikā ir augušas.
Marutas kundze Pļaviņās:
— Neesmu rēķinājusi, cik naudas dāvanām tērēju. Parasti ģimenē dāvinām nelielas saimniecībā noderīgas lietas, piemēram, krūzītes, dekoratīvas sveces vai parfimērijas preces. Kā daudzi pensionāri, arī es esmu atkarīga no bērniem, viņi man ļoti palīdz, tāpēc domāju, ka naudiņa Ziemassvētku dāvanām man būs.
