Sava avīze ir visos novados, un tās var lasīt arī pašvaldību mājaslapās internetā. Pēc teritoriālās reformas pagastu izdevumi ir izzuduši, izņemot Mazzalves pagastu, kur joprojām izdod informatīvo lapu, bet Daudzesē tā iznāk reizi gadā. Cik nodokļu maksātāju naudas pašvaldības tērē šim mērķim un cik bieži avīzes iznāk? Šos un citus jautājumus “Staburags” centās noskaidrot sarunā ar pašvaldību pārstāvjiem.
Jubilārus nepublicē
Aizkraukles novada avīzes “Domes Vēstis” izdošanai šogad ieplānots 6300 latu — tipogrāfijas izdevumiem un darbinieku algām (pērn bija plānots 6500 latu, bet iztērēti 5753 lati). Summa ir ar rezervi, jo var palielināties tipogrāfijas izdevumi un degvielas cena, un reizēm saistošie noteikumi jādrukā uz vairāk lappusēm nekā parasti. Plānots, ka laikraksts iznāks tāpat kā pērn — reizi mēnesī 4 — 6 lappušu apjomā A3 formātā un 4400 eksemplāru lielā metienā. To iespiež “Latgales drukā” Rēzeknē. Izdevumu iznēsā pa mājām un ieliek pastkastītēs gan pilsētā, gan pagastā. Uzņēmēji dažkārt sūkstās, ka avīzi nesaņem, tādēļ viņu tikšanās pasākumos reizi mēnesī uz galda būs arī avīžu kaudzīte.
“Citi vēlas, lai avīzi novietojam bankās, bet to nevaram atļauties, tad mums būtu jāpalielina tirāža,” stāsta avīzes veidotāja Aina Podvinska. “Atšķirībā no citiem novadiem jubilāru sarakstu nepublicējam, jo viņu būtu ļoti daudz, un mums arī nav tādas datubāzes. Mūsu galvenais uzdevums ir informēt iedzīvotājus par pašvaldības darbu.” Dažkārt novērots, ka par nodokļu maksātāju naudu izdoto avīzi cilvēki, iespējams, vēlas izmantot iekuram — domē ir bijuši gadījumi, kad apmeklētājs pa kluso somā cenšas sastūķēt avīžu kaudzi.
Informē par svarīgāko
Kokneses novada laikraksta “Kokneses Novada Vēstis” izdošana gadā izmaksā ap 5900 latu (tajā skaitā 2100 latu izlieto darbinieku algām), tas iznāk reizi mēnesī A4 formātā līdz 18 lappušu apjomā 1500 eksemplāros. “Taupot pašvaldības līdzekļus, šogad publicējam svarīgāko informāciju par pašvaldības darbu, kultūras, izglītības un sporta pasākumiem, izvērtējam plašu aprakstu nepieciešamību. Informācijas apjoms un lappušu skaits bieži vien ir atkarīgs no domes sēdē pieņemto lēmumu un saistošo noteikumu apjoma,” stāsta avīzes veidotāja Anita Šmite.
Reizi mēnesī pašvaldība saņem draugu pilsētas Vitingenas avīzi, no kuras pārpublicē interesantāko informāciju. Avīzi iespiež SIA “Erante” tipogrāfijā Jēkabpilī. Iršos nonāk 150, Bebros — ap 350 — 400 eksemplāru, pārējie — Koknesē. Bez maksas avīzi var paņemt veikalos, bibliotēkās, sporta centrā, Ģimenes atbalsta dienas centrā, domes ēkā un pagastu pārvaldēs.
Kādreiz Bebros izdeva avīzīti “Spiets”, Iršos savas avīzes nebija, bet Koknesē bija “Kokneses Vēstis”. Pēc pagastu apvienošanas arī avīze ir viena. To turpina veidot arī Sarmīte Rode. Avīzi drukā uz laba balta papīra, un tās pirmā un pēdējā lappuse ir divās krāsās, kuras maina atbilstoši gadalaikam un svētkiem. “Tas avīzes izdošanu sadārdzina tikai nedaudz,” teic Anita Šmite.
Koknesē reizi gadā izdod arī “Kokneses Novada Tūrisma Avīzi”, ko izdala tūrisma izstādēs un gadatirgos. Šogad tā izdota 3000 eksemplāru metienā, un ikviens izdevumu bez maksas var saņemt arī Kokneses tūrisma centrā.
Samazina apjomu
“Skrīveru Vārda” izdošanai pašvaldība pagājušajā gadā ieplānoja 3000 latu, no kuriem 1400 latu bija paredzēts izlietot sagatavošanai un iespiešanai (iztērēja 1260 latu), bet pārējo — piegādei. Šogad avīzes sagatavošanai un iespiešanai budžetā ieplānots 1200 latu. Avīze, tāpat kā pagājušajā gadā, iznāks reizi mēnesī A3 formātā 1500 eksemplāros. Tomēr, tā kā ir palielinājušās iespiešanas izmaksas un ir lielāks PVN, šogad līdzekļu taupīšanas nolūkā astoņu lappušu apjomā iznāks tikai katra trešā avīze (pērn — katra otrā), pārējām būs četras lappuses.
Pašvaldība neizmanto “Latvijas pasta” pakalpojumus, bet maksā avīzes izplatītājam, lai tā nonāktu katrā mājsaimniecībā. “Skrīveru Vārdu” var lasīt arī bibliotēkā un sociālajā dienestā.
Avīzes veidošana ir Skrīveru novada domes sabiedrisko attiecību speciālistes Ināras Mikažānes pienākums. To iespiež tipogrāfijā “Latgales druka”, jo tur piedāvā vismazākās izmaksas. “Publicējam saistošos noteikumus, pašvaldības lēmumus, informāciju par kultūras pasākumiem, bet viena lappuse ir veltīta skolām. Sveicam jubilārus, kuriem aprit 65 un vairāk gadu, jaunlaulātos, publicējam jaundzimušo vārdus. Gribētu avīzē vairāk publicēt iedzīvotāju viedokļus, izvērst diskusijas, taču tam bieži vien neatliek vietas,” stāsta Ināra Mikažāne.
Informatīvā lapa
“Neretas Novada Vēstu” iespiešanai tipogrāfijā “Erante” Jēkabpilī šogad paredzēts ap 1400 latu, mazliet vairāk nekā pagājušajā gadā, jo palielinājušies tipogrāfijas izdevumi. “Avīzi veidojam un maketējam paši,” stāsta Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Kviesis, kurš ir atbildīgs par avīzes veidošanu. Tekstus lielākoties raksta pašvaldības darbinieki un skolu pārstāvji.
Avīze iznāk reizi mēnesī A3 formātā uz četrām lappusēm 1000 eksemplāros, un to izplata pagastu pārvaldēs, bibliotēkās, veikalos.
Kādreiz arī mazajos pagastos bija savi izdevumi, bet tagad informatīvo lapu turpina izdot vienīgi Mazzalvē — jau kopš 2001. gada. “Pagājušajā gadā mēs nosvinējām sava informatīvā izdevuma 100. numura iznākšanu,” stāsta pagasta pārvaldes sekretāre Anita Vectirāne, kura veido izdevumu. “Mēs paši sagatavojam svarīgākās un aktuālākās ziņas par Mazzalvi, arī informāciju par dažādiem kursiem, kultūras pasākumiem, skolas dzīvi. Tā interesē tieši mazzalviešus. Izdevums ir A3 formātā, kuru mēs pārlokām uz pusēm. Pagājušajā gadā to izdevām reizi divos mēnešos, šogad — reizi ceturksnī. Cik tas maksā, grūti uzreiz pateikt, naudu paredzam kancelejas precēm, un tās izmantojam arī izdevuma veidošanai. Pavairojam ar kopētāju. Sākumā izdodam 100 eksemplāru, bet, ja nepieciešams, arī vairāk.”
Divdesmitais numurs
Kādreiz savi izdevumi bija Pļaviņām, Klintaines un Aiviekstes pagastam, bet pēc pagastu apvienošanas novadā šo teritoriju, kā arī Vietalvas un Odzienas iedzīvotāji saņem “Pļaviņu Ziņas” — iznācis jau divdesmitais numurs. To izdod reizi mēnesī A3 formātā uz četrām lappusēm, bet, ja ir jāpublicē saistošie noteikumi, apjoms ir lielāks. “Pļaviņu Ziņu” izdošanai šogad ieplānoti 5245 lati, apmēram par 100 latiem mazāk nekā pērn. Laikrakstu iespiež Madonas tipogrāfijā.
“Pagājušajā gadā metiens bija 1500 eksemplāru, bet šogad — 2000, jo avīzes eksemplāru pietrūkst. Cilvēki lasa vietējo avīzi, un man tās veidošana sagādā gandarījumu,” stāsta skolotāja Armanda Lasmane. Avīzi viņa veido kopā ar Aldi Lazdu, iesaistot pašvaldības un izglītības iestāžu pārstāvjus.
Sveic Ziemassvētkos
Jaunjelgavas novada avīze “Jaunjelgavas Novada Vēstis” iznāk reizi mēnesī 1300 eksemplāru metienā — mazākā nekā pagājušajā gadā (1500 eksemplāru), jo eksemplāri palika pāri. Pērn to drukāja Ogres tipogrāfijā, bet šogad — tipogrāfijā “Erante” Jēkabpilī, jo tur ir lētāk. Pašvaldības grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Sandra Rizga informē, ka šogad tipogrāfijas izdevumiem paredzēts 2400 latu, bet redaktora algai — ap 600 latu gadā. Avīzes veidotāji pašvaldībās strādā sabiedriskā kārtā.
Avīzi izplata pašvaldības iestādēs un pagastu pārvaldēs Sērenē, Secē, Staburagā, Daudzesē un Sunākstē.
Secē kādreiz izdeva informatīvo lapu “Seces Ziņas”, savs izdevums bija arī Sunākstē, bet pēc apvienošanās tos vairs neizdod, tāpat kā “Lauvas Skatienu” Jaunjelgavā.
“Kad Staburaga pagastā vēl darbojās Vīgantes pamatskola, skolēni dažas reizes gadā izdeva avīzi, kurā apkopoja arī pašvaldības notikumus,” stāsta pagasta pārvaldes sekretāre Skaidrīte Kubliņa. “Kādreiz domājām, ka apvienosimies ar Sēlpils pagastu, tādēļ jau laikus sākām ar to sadarboties — divas reizes gadā iznāca “Sēlpils Vēstis”, kurā bija informācija arī par Staburaga pagastu. Šis izdevums iznāca vairākus gadus.”
Daudzeses pagastā kādreiz reizi mēnesī izdeva informatīvo lapu. “Pēc pagastu apvienošanās nolēmām, ka vismaz Ziemassvētkos izdosim savu apsveikumu lapu — tajā iedzīvotājus apsveic pagasta pārvaldes, skolas, bērnudārza vadība, pensionāru padome, bibliotēkas darbinieces un citi,” stāsta bibliotēkas vadītāja Valija Lucāne.
Savukārt Sērenē sava informatīvā izdevuma iepriekš nebija.
Divreiz mēnesī
Kurmenē kādreiz bija informatīvā lapa, bet Vallē sava izdevuma nebija. Tagad Valles un Kurmenes pagastā un vēl četros Vecumnieku novada pagastos iedzīvotāji lasa “Vecumnieku Novada Vēstis”. Pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Rita Pole stāsta, ka avīzes izdošanai šogad ieplānoti 13 337 lati, tajā skaitā 5659 lati ir darba alga un sociālais nodoklis. Pagājušajā gadā summa bija lielāka augstāku tipogrāfijas izdevumu dēļ. Tagad avīzi iespiež tipogrāfijā “Latgales druka” Rēzeknē, kas uzvarēja iepirkumā, piedāvājot mazākās izmaksas.
Redaktore Žanna Zālīte stāsta, ka avīze iznāk divas reizes mēnesī A4 formātā uz 16 vai 20 lappusēm 1100 eksemplāru metienā (pagājušajā gadā metiens bija mazāks). Bez maksas avīzi var saņemt pašvaldībā un tās iestādēs, pagastu pārvaldēs, bet, ja iedzīvotāji vēlas, lai to nogādā mājās, ir jāmaksā — 6,10 latu gadā. “Veikalos avīzes mēs neizvietojam, jo mums ir svarīgi, lai avīzi saņemtu katrs, kurš vēlas, nevis kāds paņemtu kaudzi krāsns iekurināšanai,” saka Žanna Zālīte. “Interesanti pasākumi notiek katrā pagastā, un ikvienam tautas namam ir svarīgi, lai par tā rīkotajiem pasākumiem visi uzzinātu. Mēs paziņojam kultūras un citu sarīkojumu laikus un cenšamies tos arī atspoguļot, lai iedzīvotāji, kuri tajos nav piedalījušies, uzzinātu, cik interesanti bijis, un citreiz vēlētos arī paši tos apmeklēt.”
***
Caurskatot novadu pašvaldību izdevumus, redzams, ka tie lielākoties nodēvēti par informatīviem izdevumiem, vienīgi “Kokneses Novada Vēstis” nosauktas par domes laikrakstu. Par īstām avīzēm tās nevar nosaukt, jo tajās nav ne lasītāju viedokļu, ne informācijas daudzveidības, ne kritisku piezīmju. Uzskaitīti pašvaldību labie darbi, tās iestāžu un uzņēmumu pozitīvais veikums. Lielākoties informācija ir novecojusi, jo izdevumus gatavo reizi vai retumis divreiz mēnesī. “Staburags” par daudziem notikumiem jau sen ir operatīvi uzrakstījis. Aizkraukles reģiona novadu izdevumos tomēr ievēro likumā noteikto aizliegumu nepublicēt maksas reklāmu, kā to atļaujas darīt, piemēram, Jelgavā. Pašvaldībai nav tiesību pelnīt, izmantojot nodokļu maksātāju naudu un kropļojot plašsaziņas līdzekļu reklāmas tirgu.
