Mēs, septiņi cilvēki ar īpašām vajadzībām un kustību traucējumiem, mēnesi pavadījām Skrīveru sociālās aprūpes centrā, lai izjustu dzīvi ārpus mājas kopā ar sev līdzīgiem.
Mēs, septiņi cilvēki ar īpašām vajadzībām un kustību traucējumiem, mēnesi pavadījām Skrīveru sociālās aprūpes centrā, lai izjustu dzīvi ārpus mājas kopā ar sev līdzīgiem. Mums nebija nepieciešama īpaša iepazīstināšana, jau pa gabalu, redzot cilvēkus ratiņkrēslā, jutām — tie ir mūsējie.
Mēs bijām sajūsmā par telpām, ērtajām istabiņām un apstākļiem tajās. Patika arī fizioterapijas procedūru kabinets, bibliotēka, atpūtas un datoru telpa, kur mēs jutāmies ļoti labi.
Mūs sirsnīgi uzņēma personāls, ik dienas bijām vietējo mediķu aprūpēti. Liels paldies feldšerītei Līvijai, medmāsiņām Indrai un Gaļinai. Arī sociālās aprūpētājas mums vienmēr bija tuvumā, rūpīgi uzklausīja un sniedza nepieciešamo palīdzību. Īpaša pateicība sociālajām darbiniecēm Elgai un Zinai. Mums pat bija iespēja apmeklēt Rūdolfa Plēpja un Sandras koncertu pagasta kultūras namā.
Pateicīgi esam par garšīgo ēdienu, ko pasniedza laipnās Benita un Skaidrīte. Jutāmies kā mājās, atpūtāmies un izjutām cilvēcisku attieksmi ik brīdi, ko ne vienmēr sastopam sabiedrībā un ikdienas dzīvē.
Par šo skaisto un cilvēcisko pasākumu gribam pateikties ar Dainas Avotiņas vārdiem:
“Ir liela māka dot un neatprasīt,
Ir liela māka cilvēcīgam būt,
Ir liela māka kopā būt ar ļaudīm,
Sevi sevī saglabāt.”
Valērijs Klačkovs no Pļaviņām un Edgars Liepiņš no Kokneses
