Reiz tēvs ar dēlu nāca laukā no kāda dievnama. Redzēdams, ka dēls pievērsis uzmanību ziedojumu traukam, tēvs tajā demonstratīvi iemeta trīsdesmit santīmu.
Reiz tēvs ar dēlu nāca laukā no kāda dievnama. Redzēdams, ka dēls pievērsis uzmanību ziedojumu traukam, tēvs tajā demonstratīvi iemeta trīsdesmit santīmu. Sastapies ar dēla vaicājošo skatienu, tēvs paskaidroja: “Pats redzi, baznīca auksta, soli veci, ērģeles neskan, mācītājs aizsmacis un sveču gaismā diezko redzēt nevar.”. “Nu ko tad tu par trīsdesmit santīmiem gribēji?” — konstatēja dēls.
Šī rūgtā anekdote ienāca prātā, izlasot 21. janvāra “Staburagā” publicēto rakstu “Cik maksā vizīte pie Dieva?”. Tajā par skandālu padarīts notikums, kurā Valles draudzes priekšniece kādam baznīcēnam lūgusi ziedot piecus latus. Nepazīstot šeit iesaistītos cilvēkus un nezinot notikuma apstākļus, var tomēr vērot, cik liela uzmanība pievērsta baznīcai, it īpaši, kad lieta “grozās” ap naudu. Tas ir vēl viens atgādinājums aktīvajiem draudzes locekļiem būt korektiem un iejūtīgiem ziedojumu vākšanā vai citās ap baznīcu notiekošajās aktivitātēs. Ir nepieļaujami radīt iespaidu, ka Dieva tuvumu vai baznīcas svētību var nopirkt vai ka šeit ir vairāk gaidīti tie, kuri vairāk ziedo.
Tomēr arī cilvēkiem, kuri nemēdz pārāk bieži iegriezties baznīcā, jāapzinās baznīcu, it īpaši lauku draudžu, grūtības un problēmas. Ejot uz koncertu vai kādu citu izklaides pasākumu, mēs zinām, ka par to būs jāmaksā un daudz neprātojam, kā iztērēs saņemto naudu. Baznīcā mēs gan biļetes pie ieejas netirgojam, tomēr draudžu priekšniekiem nākas risināt līdzīgas problēmas kā citu pasākumu organizētājiem. Varētu teikt, ka draudžu darbs balstās uz nelielu aktīvo draudzes locekļu pulciņu un draudzes priekšnieku. Lai dievkalpojumi un citi pasākumi varētu notikt, viņi veltī savu laiku, spēku un, jā, arī naudu. Viņu pastāvīgo pūļu dēļ (arī ziedojumu vākšanā) mums arvien ir iespēja svinēt dievkalpojumus mūsu senajās baznīcās. Citādi tās sabruktu.
Tādēļ, pirms prasīt, cik maksā vizīte pie Dieva, vai nebūtu vērts arī kādreiz pavaicāt, cik un ko man un manai baznīcai maksā mana neiešana pie Dieva? No kurienes radušās aukstas, neizremontētas baznīcas, no kurienes saltums dvēselē, no kurienes vēlēšanās otra kļūdas un trūkumus pētīt caur palielināmo stiklu? Vai tiešām vainīgi visi citi?
Ģirts Grietiņš, Jaunjelgavas, Daudzevas, Seces un Sēlijas draudzes mācītājs
