Man Rozālija dzimšanas dienā uzdāvināja tik gudru grāmatu, ka es tagad jūtos nevarīga kā bērns. Ak, Dievs! Ko tik es neesmu uz sejas ziedusi un ēdusi! Nu īstās indes.
Man Rozālija dzimšanas dienā uzdāvināja tik gudru grāmatu, ka es tagad jūtos nevarīga kā bērns. Ak, Dievs! Ko tik es neesmu uz sejas ziedusi un ēdusi! Nu īstās indes. Brīnos, kā es vispār vēl esmu šaisaulē. Nolēmu sevi glābt un rūpīgi skatīties uz iesaiņojuma preces sastāvu. Mans jaunās dzīves plāns veikalā gan izgāzās jau pirmajā reizē. To nekaitīgo pārtiku nevarēja “pavilkt” mans naudasmaks, bet viss pārējais bija kaitīgs.
Ja arī man kāda vaina bija, tad tagad, domāju, man klāt ir vēl viena — nervu kaite. Es vairs neko nevaru nopirkt un ieēst — visu laiku liekas, ka gan ēdu, gan uz sejas ziežu indi. Cik labi bija, kad es neko tādu nezināju. Šķiet, Rozālija man tīšām uzdāvināja to grāmatu.
Izabella
