“Staburags” no Pilskalnes saņēmis kādas lasītājas (uzvārds redakcijai zināms — aut.) vēstuli, kurā viņa raksta par dīvainajiem uzrakstiem uz pārtikas precēm.
“Staburags” no Pilskalnes saņēmis kādas lasītājas (uzvārds redakcijai zināms — aut.) vēstuli, kurā viņa raksta par dīvainajiem uzrakstiem uz pārtikas precēm.
Sieviete nopirkusi šokolādi, uz kuras iesaiņojuma uzraksti latviešu un krievu valodā atšķiras.
“Latviski rakstīts, ka šokolāde ar amaretto piedevu derīga astoņus mēnešus. Turpretī uzraksts krievu valodā liecina, ka produkta derīguma termiņš ir 12 mēnešu. Atšķiras arī norādītais sastāvs: latviski teikts, ka pievienots piena pulveris, bet krieviski par to nav ne vārda. Nesaprotu, kādēļ tāda atšķirība? Līdzīgi gadās arī ar tējas paciņām, kur latviskais uzraksts no krieviskā atšķiras. Vai krieviski runājošie produktus lieto savādāk nekā latvieši?” nesaprot sieviete.
Komentēt atšķirīgos uzrakstus lūdzām Valsts valodas centra kontroles daļas inspektoru Antonu Kursīti:
— Tādi gadījumi novēroti ne reizi vien. Valsts valodas likums nav pārkāpts, jo tas pieprasa tulkojumu latviešu valodā, nenorādot, cik tam jābūt precīzam. Tulkojums ir, līdz ar to nevienu sodīt nevaram.
Cita lieta — patērētāju tiesību ievērošana. Katrs tiesīgs zināt, ko viņš ēd un cik ilgi produkts derīgs. Iespējams, šajā gadījumā atšķirība mēnešos ir drukas kļūda. Taču pircēja drošības pēc var vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai tas pārbauda, cik ilgi šokolāde patiesībā derīga. Var vērsties arī patērētāju tiesību aizsardzības centrā, jo pārkāptas pircēja tiesības zināt patieso produkta derīguma termiņu un sastāvu.
