Juris Tomaševskis Bebru pagasta zemnieku saimniecībā “Kalnlejas” pagājušajā gadā ieviesis vairākus ražošanas modernizācijas projektus. Pabeigta slaukšanas zāle, iegādāts traktors ar frontālo iekrāvēju, savācējpiekabe, rotējošā pļaujmašīna, augsnes pievelšanas un izlīdzināšanas ruļļi. Šajās pavasara dienās viņš steidz sakārtot tehniku, lai, tikko ceļi un lauki nožūs, ķertos pie darba.
Braucot no Kokneses uz Bebru pusi, noskatos uz saimniecību ceļa labajā pusē. Daudz tehnikas, rosība ap kūti un uz lauka. Tur satieku mana gadagājuma ražena auguma vīru Juri Tomaševski. Par paveikto viņš īpaši nevēlas stāstīt, teic, ka svarīgi, lai pietiek ģimenes uzturēšanai, un dara tik, cik spēj paši un pāris palīgu.
Jāpasteidzas pirms ārzemniekiem
Ar piensaimniecību “Kalnlejās” nodarbojas jau divpadsmito gadu, un pagājušajā gadā saimniekam beidzot izdevies piepildīt daudzas ieceres. Tāpēc šopavasar pie darba ķersies ar divkāršu spēku. Par tehniku un paveicamo nu esot drošs, tagad cītīgi jāstrādā, jāizaudzina pieci bērni, jāatmaksā kredīti.
Tā kā dienu iepriekš tikos ar zemkopības ministri, vaicāju Jurim: ja viņam būtu tāda iespēja, ko vēlētos viņai pajautāt? “To pašu tradicionālo jautājumu par platībmaksājumiem — kad tie tiks pietuvināti pārējo valstu līmenim? Otra lielākā problēma ir zemes pirkšana. Ja valsts piedāvātu zemniekam draudzīgus kredītus, arī “Kalnlejām” ap 50 hektāru šobrīd būtu ļoti nepieciešami. Zeme ir noskatīta, vien jārod tās iegādes risinājums. Šobrīd apstrādāju 200 hektāru, no kuriem īpašumā ir nedaudz virs simta. Jāpasteidzas, lai zemi nenopērk ārzemnieki.”
Brauc jau kuro parītu
Saruna notiek nesen uzceltajā un tikai pāris reižu izmēģinātajā 12 vietu slaukšanas zālē. Tā paātrinās slaukšanas procesu un uzlabos piena kvalitāti. Pašlaik astoņdesmit govju Juris plāno slaukt divatā ar sievu. Kā īsti būs, laiks rādīs, jo nesen darbā pieņemta slaucēja, un, iespējams, tāpēc ģimenei atliks vairāk laika saimniecības darbu organizēšanai.
Todien pie Jura pirmo darbdienu aizvadīja kāds bebrēnietis, kuram plānots uzticēt traktorista, kūts strādnieka darbu. Juris ir skarbs un skeptisks vārdos par darbaspēka atrašanu laukos: “Nāk pavasaris ar lauku darbiem, un papildspēki tiek intensīvi meklēti. Interneta portālos darba meklētāju — slaucēju, traktoristu — simtiem. Piezvanu, atbild, ka būs. Rīt nevarot, bet parīt. Paiet viena, otra parītdiena, un neviens neierodas. Tā kādi pieci jau “brauc”.” Vai tie vietējie, Aizkraukles puses, iedzīvotāji? “No visas Latvijas — Talsiem, Jelgavas, Valkas, Valmieras. Nodrošinātu dzīvesvietu Vecbebru profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā. Istabiņas ar ērtībām, un samaksa ir pieņemama. Darbaspēks ir viena no lielākajām problēmām. Cilvēki pieraduši nestrādāt, bet naudu saņemt vēlas,” saka Juris. Saimnieks diendienā pats veic visus darbus, tāpēc zina, cik viena cilvēka spēkos izdarīt. Par slinkošanu maksāt nevēlas.
Kur nauda, tur
draugu nav
Jautāts par tehniku, kura iegādāta pērn, Juris teic, ka grūti gājis ar finansēm, jo krīzes laikā banku uzticība jānopelna. No savas kabatas kredītu veidā nācies ieguldīt 120 tūkstošu latu. Ja būtu vilcinājies, projekti “aizietu gar degunu”. Kā tad būtu ar darbiem, negribot pat domāt, jo tehnika savu laiku bija nokalpojusi.
Vai ir problēmas pienu pārdot? Trīs gadus, kopš sadarbojas ar “Jēkabpils pienu”, tātad ar lietuviešiem, galva nesāpot. Pirms tam Rīgas piena kombināts, “Trikāta” nemitīgi iebilda pret piena kvalitāti. Veiktas analīzes par savu naudu, bet taisnību pierādīt nevar. “Atzīstu, kooperatīvos ir spēks, bet latvietis ar latvieti nespēj sadarboties. Kur ir nauda, tur draugu nav,” saka Juris.
Izvēlas
aitas
Degvielas cenas kāpums pavasara darbus neietekmēšot, jo tiem līdzekļi atlikti laikus, un, ja pēkšņi nemainīsies piena iepirkuma cena, problēmu nebūs. Tāpat laikus sākts domāt par nākamo tehnikas, piemēram, zāles ārdītāja, iegādi, lai uzlabotu barības kvalitāti. Vēlmju sarakstā ir arī jauna šķidro mēslu muca.
Pērn realizēta vēl kāda senlolota iecere — iegādāts ap 80 aitu. Ilgi spriests, pirkt liellopus vai aitas, taču izlemts par labu sprogainēm. Holandē nopirkts labs auns. Pēc norunas visus jērus, viņa pēcnācējus, holandieši šovasar gatavi nopirkt. Arī Latvijā aitas gaļai cena ir ļoti laba, tādēļ par neperspektīvu šo biznesu nevar dēvēt. Ja saimnieks domas nemainīs, govis saimniecībā būs vēl sešus gadus. Atdošot kredītus un likšot piensaimniecībai mieru. Ja būtu stabils darbaspēks, algoti strādnieki, iespē-
jams, šo nodomu nepildītu.
