Kad dienas kļūst siltākas, bet naktīs temperatūra joprojām ir zem nulles, kļavās un pēc tam bērzos sāk cirkulēt sulas. Vislabāk šo unikālo dabas dāvanu palūgt kokiem, kas aug nomaļus — tālāk no šosejām un industriālajām būvēm. Un pēc tam noteikti jāpasaka kokam paldies.
Bērzu un kļavu sulu tecināšana pavasarī ir ne tikai latviešu tradīcija. Šī nodarbe izsenis pazīstama arī Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Polijā, Somijā un citur Ziemeļeiropā, kā arī dažviet Ķīnas ziemeļos. Grūti iedomāties dabas atmodu bez spēcinošā it kā visiem labi pazīstamā dzēriena, tomēr gadu no gada atkārtojas jautājumi: kas labs šajās sulās, cik daudz tās drīkst dzert, nenodarot kaitējumu veselībai?
Sākt pa malciņam
Pavasarī pagrabos vēl ir burkāni, bietes un citi ziemai sagatavotie labumi, bet tajos sarukuši vitamīnu krājumi. Tādēļ tieši bērzu un kļavu sulas šajā sezonā sniedz veselīgu spirdzinājumu.
Lielākā bērzu sulu vērtība ir tajās esošās minerālvielas. Jāpiemin arī vitamīni un citas bioloģiski aktīvas vielas: brīvās aminoskābes, fermenti, fitoncīdi, ēteriskās eļļas, fitohormoni, organismam labvēlī-gais cukurs.
Kļavā esošā ciete pa ziemu pārvēršas cukurā, un pavasarī, kad koks dzen caur sevi ūdeni, tas kļūst salds. Kļavu sulās parasti ir 2—3% cukura, bet kopējā amplitūda svārstās no 0,5% līdz pat 10%. Taču par kalorijām nav jāuztraucas, ja tās iedzer pa glāzei pirms katras ēdienreizes ūdens vietā.
“Uztura vērtības ziņā kļavu sulas ir mazvērtīgas: satur nedaudz fruktozes, ļoti maz saharozes, niecīgu daudzumu minerālvielu, nedaudz vairāk kālija,” skaidro uztura speciāliste Signe Rinkule.
Sulu mēnesis nereti sakrīt ar gavēņa laiku, bet ne viens vien grib vienkārši attīrīt organismu ar sulu kūri, septiņas līdz desmit dienu pastiprināti dzerot sulas, uzņemot vienkāršu, veģetāru pārtiku, vienlaikus atsakoties no ceptiem, trekniem un smagiem ēdieniem.
Sulu pārpilnības laikā tās var izmantot tējas, kafijas, kā arī atspirdzinošu dzērienu gatavošanā. Ja vēl nav izlietotas iepriekšējā rudenī sarūpētās augļu sulas, kam ticis pievienots cukurs, labs risinājums ir to atšķaidīšana ar bērzu sulām. Garšīgs bērniem tīkams padzēriens sanāk, ja bērzu vai kļavu sulas krūzē izpeldina bez cukura sasaldētās ogas, bet labākais risinājums slāpju veldzēšanai tomēr ir tīras pavisam svaigas sulas. Tiek uzskatīts, ka pirmajās 3—4 tecināšanas stundās sulas satur bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Šādā formā cilvēka organismā nonācis šķidrums tiek izmantots efektīvāk — vieglāk iesaistās vielmaiņas procesos. Tautā saka: šis ūdens ir dzīvs.
“Esat ieplānojuši īpašu sulu kūri, bet nav pierasts ikdienā lietot daudz ūdens? Tad šis process jāsāk pakāpeniski, dzerot pa malciņam, nevis pieveicot vienā reizē veselu litru,” iesaka uztura speciāliste. Vēlamo sulu daudzumu parasti pielīdzina organismam nepieciešama-
jam ūdens daudzumam. Šie rādī-
tāji atkarīgi no cilvēka svara, fi-
ziskās slodzes, veselības, ņemot vē-
rā, ka urīnu dzenošais efekts un organismu attīrošā iedarbība bērzu sulām ir lielāka nekā ūdenim. “Vidēji veselam cilvēkam tie varētu būt divi litri dienā, bet noteikti jāpaseko līdzi izdalītā urīna daudzumam. Tam vajadzētu būt aptuveni vienādam ar uzņemto sulas daudzumu. Ja veidojas tūska, metas slikta dūša, noteikti jākonsultējas pie ārstējošā ārsta, jo ir gadījumi, kad jebkurš šķidruma daudzums jāierobežo,” brīdina S. Rinkule.
Kuru koku urbt?
Kurš patiesi rūpējas par savu veselību, nepirks sulas no nepazīstama pārdevēja, jo neviens tad negarantē dzēriena kvalitāti. Tecinot sulas pašam, svarīgi pievērst uzmanību gan koka augšanas, gan klimatiskajiem apstākļiem, jo tie ietekmē sulu garšu. Piemēram, mežā vai rāvaina grāvja malā auguša bērza sulai būs savdabīga piegarša, savukārt kvalitatīvāka iegūstama no saulainā vietā augoša vidēja vecuma koka. Piecpadsmitgadīgs vēl nederēs, toties no 70 līdz 80 gadu veca var iegūt līdz pat 200 litriem sulas, iztecinot vismaz 20 litru diennaktī — zina speciālisti. “Nedrīkst tecināt sulas no kokiem, kas aug blakus ceļiem, šosejām vai vietām, kur ir piesārņoti gruntsūdeņi, jo tad šīs sulas saturēs kaitīgas vielas, kuras mēs uzņemsim,” atgādina uztura speciāliste.
Svaigās bērzu sulās organismam derīgo vielu ir vairāk nekā raudzētās. Diemžēl šo dabas dāvanu ir grūti uzglabāt svaigu ilgāk par vienu dienu: tajās var attīstīties baktērijas, kas noārda cukurus, brīvās aminoskābes, fermentus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Ieraudzēt var, izmantojot vielas un materiālus, kas satur rauga sēnīti, piemēram, rozīnes, jaunos upeņu dzinumus, rupjmaizi. Sulas garšas uzlabošanai tāpat mēdz izmantot citronu, citronskābi, krustnagliņas, kā arī citas garšvielas. Jāņem vērā, ka pārmērīga garšvielu klātbūtne sulās nomāc to dabīgo garšu un ierūgušās bērzu sulās ir arī neliels daudzums alkohola. Viens litrs dabīgo bērzu sulu satur aptuveni piecus gramus cukura. Lai veidotos ogļskābā gāze, kas sulas ļauj saglabāt ilgākam laikam, uz litru dzēriena pietiekams ir 1% kopējā cukura, tāpēc nepieciešams sulās izšķīdināt vēl piecus gramus cukura. ◆
