Stefānija Ancelāne Koknesē: — Tikpat kā vairs ne, jo naudas tam nav. Solīja, ka no janvāra paaugstinās pensiju par lielu darba stāžu, bet nekā.
Stefānija Ancelāne Koknesē:
— Tikpat kā vairs ne, jo naudas tam nav. Solīja, ka no janvāra paaugstinās pensiju par lielu darba stāžu, bet nekā. Tagad nauda ir tikai maizei, pat konfektēm vairs neiznāk, ko tur runāt par apdrošināšanu. Ja pietiktu līdzekļu, noteikti apdrošinātu māju.
Jānis Jaunjelgavā:
— Nav vairs ko apdrošināt. Esam divi pensionāri un par to vairs nedomājam. Tas ir aktuāli jaunajiem, jo viņiem viss vēl priekšā.
Sarmīte Neretā:
— Vairāk izmantojam transportlīdzekļu apdrošināšanu. Paralēli obligātajai apdrošināšanai izmantojam arī KASKO, jo tā šķiet drošāk. Gribētu veselības apdrošināšanas polisi, lai var vairāk izmantot medicīnas pakalpojumus, bet pati to nevaru atļauties iegādāties. Par mājokļa apdrošināšanu neesam domājuši, lai gan vajadzētu, īpaši pret dažādiem neparedzētiem gadījumiem, piemēram, ja kaimiņi appludina dzīvokli.
Dzintra Kukule Daudzesē:
— Neizmantoju vispār, jo pensija ir pārāk maza. Padomju laikos apdrošināju dzīvību un mantu, jo cilvēki to varēja atļauties. Šobrīd jāiztiek ar mazumiņu.
