Kad uzkāpjam kalnā, viss lejā šķiet labāk redzams. Tāpat arī ir ar gadiem. No laika attāluma visas lietas, notikumi, cilvēki labāk izgaismojas. Katru mēnesi gada garumā pavērsim “Staburaga” priekšteces “Komunisma Uzvaras” lappuses. Kā dzīvojām pirms 30, 40 un 50 gadiem? Vairumam cilvēku lasītais būs kā atgādinājums — cik ātri skrien laiks! —, jo paši būs bijuši aprakstīto notikumu aculiecinieki.
1969. gads
Uz rudens pusi jaunā fermā
Kopš pavasara starpkolhozu celtniecības organizācijas darbu vadītāja biedra Liepiņa vīri Odzienas kolhozā ceļ slaucamo govju fermu 112 vietām. Eglīšu fermu, ko celtnieki apsolījuši nodot vēl pirms ziemošanas sākuma, komplektēs no jaunajām govīm, kas atnesušās vienu, divas reizes. Visi darbi fermā būs mehanizēti, tātad vienai no labākajām mūsu rajona piensaimniecībām būs jauna bāze, kas nodrošinās vēl lielākus izslaukumus.
9. augusts
Valles ķieģeļi
Valles kolhoza ķieģeļu ražošanas ceha kolektīvam šīs vasaras sezona ir sekmīga. Līdz 1. augustam bija saražoti 220 tūkstoši jēlķieģeļu. Lielāko daļu no apdedzinātajiem ķieģeļiem jau saņēmuši celtnieki. No Vallē ražotajiem ķieģeļiem pašreiz ceļ daudzās mūsu rajona saimniecībās — kolhozā “Draudzība”, “Selga”, Oškalna, Zilkalnes un Pērses saimniecībā. Stučkas remonta un celtniecības iecirkņa priekšnieks b. Jančevskis ļoti atzinīgi izsakās par Valles ķieģeļu kvalitāti.
— Pašreiz mūsu iecirknim izdevies iegādāties no Valles kolhoza 5000 ķieģeļus, bet mēs labprāt ņemtu pretī vēl vairāk, jo valliešu ražotie ķieģeļi kvalitātes ziņā pārspēj tos, ko saņemam no citām organizācijām, tādēļ Valles ķieģeļus izmantojam galvenokārt krāsnīm. Pašreiz no šiem ķieģeļiem būvē krāsnis Sērenes un Jaunjelgavas skolās.
9. augusts
1979. gads
Oskars Sondors — labākais republikā
Otrdien Kokneses kolhozā ieradās ciemiņi no Rīgas Televīzijas. TV vimpelis savu īpašnieku šoreiz bija atradis mūsu rajonā. To televīzijas diktors Uldis Deisons pasniedza koknesietim Oskaram Sondoram. Uzvarētāju sveica citi televīzijas darbinieki, kuri bija ieradušies Koknesē, Latvijas Radio pārstāvis, kolhoza ļaudis.
Oskars Sondors ir viens no pieredzes bagātākajiem Kokneses kolhoza kombainieriem. Viņa vārdu ik gadu var lasīt rajona labāko kombainieru sarakstā, bet 1972. gadā, labības novākšanas sezonā Oskars Sondors bija iekūlis visvairāk graudu rajonā.
Kokneses kolhozā izraisījusies sparīga sociālistiskā sacensība starp saimniecības labākajiem kombainieriem. Oskaram Sondoram seko Auseklis Grigāns, kurš pērn saimniecībā bija sacensību uzvarētājs, un prasmīgais mehanizators Imants Lejiņš, kurš Koknesē strādā pirmo gadu, bet apliecinājis sevi kā teicamu zemkopi.
16. augusts
Kinodarbinieku svētkos
Piektdienas pievakarē kinoteātrī “Stars” pulcējās kinodarbinieki, uzņēmumu iestāžu pārstāvji, lai svinīgi atzīmētu padomju kino 60. gadadienu. Sēdi atklāja Stučkas kinodirekcijas direktors Artūrs Ģiedris. Kinodarbiniekus sveica LKP rajona komitejas otrais sekretārs Māris Pūpols. Viņš rajona kinodirekcijai pasniedza LKP rajona komitejas un rajona izpildkomitejas Atzinības rakstu, ilggadējai kinodarbiniecei Martai Mikšai — Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksta krūšu nozīmi. Ar rajona izpildkomitejas Goda rakstiem tika apbalvoti Tamāra Pāvila, Jānis Mikša, Raimonds Niedra. Latvijas PSR Kinematogrāfijas komitejas darbinieks Jānis Bišofs republikas Kinematogrāfijas komitejas Goda rakstus pasniedza kinodirekcijas administratorei Intai Laucei, remontmeistaram Uldim Kāganam, šoferim Jānim Ostrovskim. Stučkas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Ilars Skudra kinoteātra “Stars” kontrolieri Anastasiju Ladušu apbalvoja ar pilsētas izpildkomitejas Goda rakstu.
Rajona kinodirekcijas direktors Artūrs Ģiedris 17 kinodarbiniekiem pasniedza piemiņas veltes, deviņi tika apbalvoti ar kinodirekcijas Goda rakstiem. Sirsnīgus vārdus teica Ogres kinodirekcijas direktore Vija Vansoviča, 25. PMK partijas pirmorganizācijas sekretāre Biruta Šmalce. Sēdē runāja Rīgas kinostudijas direktora vietnieks Uldis Šteins un kinoaktrise Ligita Dēvica. Svinību dalībnieki noskatījās Rīgas kinostudijas jauno mākslas filmu “Aiz stikla durvīm”.
28. augusts
Ugunsziedi plaukst Zalvē
Cik var paspēt dzīvē? Izvēlēties mērķi, iedegt sirdī uguni un tad iet… Tā varbūt atbildētu dzejnieks Jūlijs Dievkociņš. Vismaz viņa dzejoļu grāmatā “Ugunsziedi” šādu atziņu lasām. (..) Pagājušajā gadā grupa rajonā dzīvojošo literātu apmeklēja Zalvi, lai pie Jūlija Dievkociņa kapa simboliski piemiņas brīdī ievadītu dzejnieka simto gadu. Tagad, pēc gada, viņi, mūsu novadnieks Imants Auziņš, dzejnieks Aleksandrs Pelēcis, rakstniece Lūcija Ķuzāne un grupa rakstnieku, no Rīgas atbrauks uz Zalvi, lai piedalītos simtgades svinībās, kuras svētdien, 12. augustā, sāksies pulksten 14 Zalves kapsētā. Skanēs dzeja, kora dziesmas, atkal Zalvē dzirdēsim Jūlija Dievkociņa vārsmas.
9. augusts
1989. gads
“Baltijas ceļš”
un atbalsis
Akcija “Baltijas ceļš” kļuva par nozīmīgu, varbūt pat par visnozīmīgāko Latvijas tautas, arī Lietuvas un Igaunijas tautu gribas izpausmi. Par to jau pietiekami rakstīts un runāts. Šī grandiozā masu manifestācija izsaukusi lielu nepatiku PSKP stingrās līnijas ieturētāju spārnā. Par to liecina Centrālās televīzijas sestdienas programmā “Laiks” nolasītā un tagad jau laikrakstos publicētā paziņojuma neostaļiniskais tonis. Simtiem tūkstošu cilvēku griba netiek ņemta vērā. Atkal tiek meklēts iekšējais ienaidnieks: nacionālisti, ekstrēmisti, destruktīvie elementi, buržuāziskās iekārtas restauratori. Ak, vai, cik pazīstams repertuārs! To taču mēs esam jau baudījuši pilnā mērā. Ne reizi vien!
Akcijā “Baltijas ceļš” piedalījās ļoti daudzi mūsu rajona iedzīvotāji. Nav šaubu, ka arī viņiem, tāpat kā citiem labas gribas cilvēkiem, būs savs vārds sakāms. Ceram, ka gan akcijas, gan PSKP CK paziņojuma vērtējumu izteiksit arī rakstiski, sūtot vēstules, iesniegumus, telegrammas “Staburaga” redakcijai un paziņojuma autoriem Maskavā. Analizēsim notiekošo ar vēsu prātu, karstām sirdīm, būsim nelokāmi savā pārliecībā, savaldīgi un pieklājīgi izteicienos un rīcībā. Mūsu spēka avots — garaspēks!
J. Vingris,
viens no “Baltijas ceļa” dalībniekiem
29. augusts
Sviestmaize ar balto sieru
Neretas pienotavā sākuši ražot baltā biezpiena sieru. Recepti un tehnoloģiju Dagdā apguvusi siera meistare Aija Vismiņa. Siera ieguvei izmanto agrāk laukos labi zināmu paņēmienu. Vispirms ar pienskābo baktēriju ieraugu — tīrkultūru — iegūst biezpiena masu, pēc tam to salaiž biezpiena ratiņos, lai notecinātu sūkalas, tad masai maisot pievieno 2 līdz 3 procentus sāls. Strādnieces no balta auduma darina maisiņus, kuros apsālīto biezpiena masu pa kilogramam iepilda un aizšņorē. Stundu presē. Pēc tam izņem, ietin pergamentā un nosūta veikaliem. Pieprasījums veikalos pēc šī siera ir lielāks, nekā pienotava spēj ražot.
Vasarā Zalves sierotavā iegūst ap 50 t Krievzemes siera. Arī šo sieru var biežāk vēlēties veikalu plauktos. Diemžēl reizēm siera gatavotāju nodomus izjauc mazkvalitatīvs piens, ko saņem no saimniecībām. Siera tīrkultūra necieš neatļautu ķimikāliju klātbūtni. Pareizi rīkojas pienotavas darbinieki, kuri seko, lai sviestmaize ar sieru garšotu labi.
3. augusts
Dažos teikumos
1969. gads
* Šogad Bebru lauksaimniecības arteļa biedri ievākuši vairāk siena nekā iepriekšējos gados. Šķūņos savestas apmēram 900 tonnas augstvērtīgas lopbarības, gandrīz par 100 tonnām vairāk nekā pērn. Pie siena ievešanas šķūņos katru dienu strādāja 12 līdz 15 automašīnas un traktori ar piekabēm.
* 7. augustā Seces padomju saimniecības ziemas rudzu un kviešu laukos izbrauca septītais kombains, ko vadīja Juris Bašlikovs. Pirmie ziemāju pļauju 2. augustā izlases veidā uzsāka kombainieri Jānis Jēkabsons, Ivans Šīmanis un Jānis Apinis.
* 600 rubļu no kolhoza līdzekļiem — apmēram tik lielu summu telpu remontam šogad saņēmusi Mazzalves astoņgadīgā skola, kurā mācās kopsaimniecību “Boļševiks” un “Ļeņina ceļš” kolhoznieku bērni. Ar kolhoza “Ļeņina ceļš” līdzekļiem restaurēta skolas veranda, kas tagad labi noderēs kā palīgtelpa.
1979. gads
* Valles kolhozā Daugavas HES kaskādes celtnieki būvē cūku kūti ar 625 vietām. Jaunā novietne ļaus krietni paplašināt cūkgaļas ražošanu.
* Ziemājiem zeme vislielākā platībā (no plāna) uzarta Aizkraukles kolhozā. “Draudzībā” katru dienu zemes aršanā norīko piecus arājus. Darbs veicas arī Oškalna kolhozā. Tajā zemi diendienā ar trīs mehanizatori.
* Pļaviņu dzelzceļa stacijas kolektīvs 1979. gada pirmajā pusgadā atzīts par uzvarētāju rajona dzelzceļa staciju kolektīvu vidū. Šī gada pirmajā ceturksnī izcīnīts arī Daugavpils dzelzceļa nodaļas ceļojošais sarkanais karogs.
* Rajona tirdzniecības darbinieki otrajā ceturksnī izcīnīja pirmo vietu sociālistiskajā sacensībā starp republikas patērētāju kooperācijas organizācijām.
1989. gads
* Kolhozā “Selga” zaļos zirnīšus konserviem audzē 90 ha platībā. Līdz šim agrofirmas “Jēkabpils” konservu cehā no “Selgas” piegādātas 21,5 tonnas šo dārzeņu. Saimniecība labi nopelna — kilograms zaļo zirnīšu maksā vienu rubli. Par automašīnas kravu vien var nopelnīt tūkstoš piecsimt, astoņsimt rubļu.
* 11. augustā Aizkraukles kolhoza vecajā kantora ēkā oficiāli tika atklāts feldšeru — vecmāšu punkts. Tas Aizkrauklē iekārtots, pildot rajona izpildkomitejas lēmumu.
* Pirmie rajonā plānotās graudaugu platības jau 18. augustā pieveica Kokneses un Sērenes kolhozi. Druvās ievākta salīdzinoši laba raža — koknesieši ieguva vidēji 36,3, sērenieši 31,1 centneru no hektāra.
* Sakarā ar to, ka kolhoza “Selga” valdes priekšsēdētājs Jānis Daģis ievēlēts par Latvijas Lauksaimnieku savienības rajona biedrības valdes priekšsēdētāju, kolhozā notika jauna priekšsēdētāja vēlēšanas. Vislielāko kolhoznieku atbalstu guva Jāņa Jespera programma.
