Kamēr premjers Ivars Godmanis tautu baida ar algu “iesaldēšanu” un arodbiedrības tam pretojas, daži ministri savu nozaru darbiniekus jau sagatavo ļaunākajam. Tā nupat rīkojās veselības ministrs Ivars Eglītis. Viņaprāt, algas varētu palielināt tikai policistiem un medicīnas māsām. Taču māsu algu jautājums jārisina slimnīcām bez ministrijas palīdzības. “Vislabākā” ziņa, ko pavēstīja šis ministrs, bija graujoša — ja valsts nevarēs maksāt par veselības aprūpi, tas būs jādara pacientiem! Ministra kungs gan atzina, ka arī ārstiem algas varētu būt lielākas, taču viņiem esot iespējas papildus nopelnīt.
Ko par to lai saka? Daudzām slimnīcām iekšējo naudas rezervju māsu algu palielināšanai nav. Jaunu iekārtu iegādei ir paņemti kredīti, daudzām vajadzīgs remonts un arī citas problēmas risināmas. Aizkraukles slimnīcā medicīnas māsas alga par likmi ir no 275 līdz 295 latiem pirms nodokļu nomaksas. Protams, ir piemaksas par darbu nakts maiņā, ja iespējams, var strādāt vairāk par vienu likmi, taču diennaktī ir tikai 24 stundas, tāpēc darbdienu garāku nevar “pastiept” arī ārsti, ja vēlētos nopelnīt papildus. Aizkraukles slimnīcas administrācija vēl nav sākusi rēķināt, kā palielināt māsu algas, jo vēl jau nav skaidri zināms, kāds būs valsts budžets.
Eglīša kungs brīdina, ka par medicīniskajiem pakalpojumiem maksās pacienti. Manuprāt, pacienti to jau dara. Mums ir jāmaksā par izmeklējumiem un analīzēm, ja tās gribam veikt uzreiz, jo pie ģimenes ārstiem tūlīt tikt nevar. Ja nav cerību sagaidīt operāciju garā rindā, atkal maksā pacients. Turpinās arī “norēķini aploksnēs”. Piemēram, cilvēks nokļūst slimnīcā, daži ārsti pirmajās dienās pacientu izliekas nemanām, taču, tiklīdz slimnieks vai radinieki ārstam pasniedz aploksnīti, tā ārstēšana sākas. Apmierinātas abas puses — ārsts ir saņēmis maksu par savu darbu, un pacients samaksājis par atgūto veselību. Tā gan notiek tikai tad, ja slimnieks pirmajās dienās paliek dzīvs…
Šokē, ka Veselības ministrija 30 procentu no medicīnai atvēlētās valsts naudas tērē savai administrācijai. Piemēram, Igaunijā pat valsts aparāts no budžeta patērē tikai 7,9%, bet Latvijā — 20% ! Secinājumu varam izdarīt paši. Ja pacientiem būs jāmaksā vēl vairāk, iespējams, slimnīcas būs pustukšas, un drīz tās varēs slēgt. Jo nabadzīgie iedzīvotāji tajās netiks naudas trūkuma dēļ, bet bagātie var atļauties ārstēties ārzemēs. Un Latvijā palikušie mediķi varēs doties uz valstīm, kur viņu darbu atbilstoši novērtēs.
