Ne tikai vardarbība kļuvusi par būtisku problēmu izglītības iestādēs un ģimenēs, kurās aug bērni. Diemžēl jau ilgāku laiku aktuāla ir arī dažādu apreibinošo vielu lietošana, turklāt ne tikai pilsētās, bet arī salīdzinoši nelielās apdzīvotajās vietās.
Kļuvis zināms, ka 1997. gadā dzimušais jaunietis, kurš aprīļa vidū atrasts miris Koknesē, pie jaunbūvējamās šosejas tilta pār dzelzceļu, iespējams, lietojis kādas apreibinošas vielas. Viņa skolasbiedri policijai atzinuši, ka tās kopā smēķējuši pirms traģiskā notikuma.
To, ka skolēniem tīk izmēģināt apreibinošas vielas, liecina arī notikums 2011. gadā. 5. — 8. klases skolēnu “Dīķa svētku” diskotēka kādam smēķētājam beidzās slimnīcā. Toreiz ierosināja divas administratīvās lietas par narkotisko vielu lietošanu un sāka arī krimināllietu par narkotiku tirdzniecību. Saistībā ar to aizturēja vienu pilngadīgu un vienu nepilngadīgu personu.
Aizkraukles policijas iecirkņa priekšnieks Aigars Zīmelis stāsta, ka ikdienā policistiem nenākas saskarties ar jauniešiem, kuri būtu lietojuši kādas apreibinošas vielas, tomēr šādi gadījumi ir.
Likumi kavējas
Diemžēl likumi nespēj “tikt līdzi” šo vielu radītāju izdomai. Tiklīdz kādu vielu iekļauj narkotisko vielu (tās aizliegts tirgot) sarakstā, nedaudz izmaina tās sastāvu un nav likumīga pamata pārtraukt tās tirdzniecību un tirgotājiem piemērot arī bargu sodu. Lielāko daļu apreibinošo vielu ieved un pārdod dažādos veikaliņos lielākajās pilsētās. Aizkraukles pusē šādu tirdzniecības vietu gan nav.
Bargs sods
Pēdējo divu mēnešu laikā bijuši arī septiņi gadījumi, kad jaunieši Aizkraukles reģionā aizturēti aizdomās par narkotisko vielu lietošanu. Zināšanai: par narkotisko vielu iegādāšanos, lietošanu paredzēts naudassods līdz 200 latiem, turklāt tiks piedzīti arī izdevumi par analīzēm, kas bieži vien ir simts un vairāk latu.
Par to, ka Kokneses apkaimes jaunieši lieto apreibinošas vielas, neoficiālu informāciju esam saņēmuši daudzkārt, taču nevar teikt, ka tā būtu tikai koknesiešu problēma. Šādi gadījumi bijuši gandrīz visās lielākajās apdzīvotajās vietās, un cīņa ar narkotiku un apreibinošo vielu lietošanu jau sen vairs nav tikai lielo pilsētu policistu rūpes.
Galvu smiltīs nebāž
Ilmāra Gaiša Kokneses vidus-skolas direktors Māris Reinbergs uzskata, ka apreibinošo vielu lietošana skolēnu vidū ir nopietna problēma, kuru nevar noliegt un izlikties neredzam.
— Gadījumus, kad jaunieši lietojuši kādas apreibinošas vielas, izmeklē Valsts policijas darbinieki, — komentējot situāciju, saka Māris Reinbergs. — Taču arī mēs esam skolēnus un skolotājus izglītojuši, lai viņi zinātu, kā pasargāt sevi no dažādām atkarībām, arī atkarības no apreibinošām vielām. Katrs skolēns ir saņēmis brošūru “Esi brīvs”, kurā stāstīts par atkarībām un kā no tām izvairīties.
Sagatavots plāns
— Tāpat skolotāji ir izglītoti, lai spētu pazīt gadījumus, kad skolēns lietojis kādas apreibinošās vielas. Skolā izstrādāts arī rīcības plāns, ko darīt situācijā, ja rodas aizdomas par apreibinošo vai narkotisko vielu lietošanu vai reibumu. Plāns paredz nekavējošu vecāku, bāriņtiesas un pašvaldības informēšanu par notikušo.
Skolā notiek arī īpašs darbs ar bērniem, kuri ietilpst riska grupā, piemēram, skolēniem, kuriem jau noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par smēķēšanu. Šādu protokolu uzraksta tiem, kuri smēķē skolas apkaimē, un katru lietu izskata administratīvajā komisijā. Jau otro mēnesi pie skolas ikdienā dežurē pašvaldības policists, kurš uzrauga skolas apkārtni, lai laikus novērstu iespējamos pārkāpumus, — stāsta direktors.
Durvis neslēgs
— Esam apsprieduši arī ideju līdz pusdienām slēgt skolas durvis, taču kāpēc sodīt lielāko daļu skolēnu ar ieslēgšanu, ja ir tikai daži, kuri cenšas pārkāpt kārtību, — teic direktors.
Savukārt skolas sociālā pedagoģe Daina Kuzma stāsta, ka 7. maijā notikusi iecietības diena, kuras laikā skolēniem nodarbības vadīja nevalstiskās organizācijas “Dardedze” pārstāvji. Tās mērķis ir pasargāt bērnus no vardarbības. Nodarbību tēma — “Mana līdzatbildība”, lai skolēnus iedrošinātu runāt par pamanītajām problēmām, nevis noklusētu par tām. Nodarbībās piedalījās 5. — 8. klases skolēni. Šādas nodarbības plānotas arī turpmāk. Turklāt tūlīt pēc vasaras brīvlaika nodarbības par atkarību skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem vadīs narkoloģe Evija Smilgāja. Tās paredzētas ilgāku laiku.
— Cīņa ar atkarību no apreibinošām un narkotiskajām vielām nav pa spēkam atsevišķi skolai vai ģimenei, — uzskata Reinberga kungs. — Tikai kopā var gūt rezultātus. Mēs nevēlamies atteikties no atbildības. Problēma patiešām ir un gana nopietna, taču tā jārisina. Regulāri rīkojam reidus kopā ar pašvaldības policistu un vecākiem, lai kontrolētu, ko skolēni dara brīvajā laikā vakaros, kad nav mājās. Savukārt skolas pasākumos dežurē ne tikai skolotāji, bet arī Valsts policijas pārstāvis.
Reizēm
bezspēcīgi
Kokneses pašvaldības policists Dainis Ginters teic, ka situācija pēdējos gados nedaudz uzlabojusies, īpaši stingrās kontroles dēļ.
— Raugāmies, lai skolēni vismaz skolas apkaimē nesmēķētu. Rakstām administratīvā pārkāpuma protokolus, informējam vecākus, izskatām notikušo administratīvajā komisijā, — saka Gintera kungs. — Diemžēl ne visi vecāki apzinās situācijas nopietnību. Ir tādi, kuri atklāti atzīst, ka nespēj ietekmēt savus bērnus. Turklāt vairums no pieķertajiem smēķētājiem ir nevis zēni, bet meitenes, kuras mācās 7. klasē. Līdzīga situācija ir arī Bebros un Iršos. Reiz vaicāju kādai smēķēšanā pieķertai 7. klases skolniecei, vai viņu tiešām neuztrauc tas, ka mātei uzrakstīs administratīvā pārkāpuma protokolu. Meitene izrādīja apbrīnojamu vienaldzību. Diemžēl ir informācija, ka jaunieši brauc uz Rīgu, Ogri un Jēkabpili, lai tur iegādātos arī tā saucamās legālās narkotikas. Atliek vien apbrīnot šo bērnu vecāku vienaldzību. Vai tiešām viņi nesaprot, kā viņu atvases tērē kabatas naudu un kādu postu tas var nodarīt viņu veselībai?
Aizkraukles medicīnas centra narkoloģe Evija Smilgāja “Staburagam” stāsta, ka sabiedrības zināšanas par legālajām narkotiskajām vielām ir vājas. Kamēr nav pierādīta to kaitīgā iedarbība, tās nav aizliegts ievest un pārdot. Arī iespējas konstatēt šo vielu klātbūtni organismā ir visai ierobežotas un analīžu paraugus nākas sūtīt uz ārzemēm, visbiežāk Ziemeļīriju. — Lielākoties tie ir dažādi marihuānas pakaļdarinājumi jeb sintētiskā marihuāna, — saka Smilgājas kundze. — Problēma ir tajā, ka šajos augu maisījumos un vīrakos, ko pagaidām vēl var legāli nopirkt, sintētiskās vielas ir neparedzamā daudzumā. Līdz ar to ir grūti prognozēt, kāda būs reakcija pēc šo vielu lietošanas un kāda palīdzība būs nepieciešama. Tas var būt tikai vispārējs reibums, taču var būt arī apziņas, uztveres un domāšanas, koordinācijas traucējumi.
Pārdozēšanas gadījumā var būt arī elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās, koma, organisma atūdeņošanās. Tas var notikt jau pirmajā lietošanas reizē. Katru nedēļu Latvijā pēc šādu vielu pārdozēšanas stacionārā ir nepieciešama palīdzība ap 20 jauniešiem. Tas nav maz.
Aizkraukles pusē gan palīdzību meklē jaunieši, kuri ir lietojuši marihuānu, dažādus amfetamīnus, “ecstasy”, jo tie rada izteiktu paniku un bailes, citas nepanesamas emocijas, kuras ierobežo turpmāko dzīvi. Visbiežāk jaunieši apreibinošo vielu lietošanai pievēršas tādēļ, ka viņus neapmierina situācija ģimenē. Tajā liegts paust jūtas, runāt par nevēlamām izjūtām. Arī pārlieku stingra kontrole vai cieņas trūkums var radīt vēlmi lietot narkotikas, lai kaut uz mirkli nokļūtu eiforijā, kad nekas “neliedz izpausties”.
