Kāds lasītājs piezvanīja un pauda satraukumu, ka brīvībā izlaidīšot lielu skaitu cietumnieku — esot dzirdējis radio.
Kāds lasītājs piezvanīja un pauda satraukumu, ka brīvībā izlaidīšot lielu skaitu cietumnieku — esot dzirdējis radio. Nākšoties pa naktīm sargāt kūti, lai nenozog sivēnus. Arī māja jānodrošina — medību bisi turēšot pa rokai.
Ap simt ieslodzīto patiešām atbrīvos, jo 1. novembrī stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa (KPK) kodeksā, un to 77. pants paredz, ka personas apcietināšanas termiņš pirmās instances tiesā nedrīkst būt ilgāks par gadu un 6 mēnešiem no dienas, kad lieta saņemta tiesā.
Pēc tiesu apkopotajiem datiem, grozījumos noteiktais termiņš beigsies ap 200 apcietinātajiem, taču Augstākās tiesas Senātam nodoti lūgumi pagarināt apcietinājuma termiņu 173 personām, kuras pēc 1. novembra būtu atbrīvojamas. Tie ir cilvēki, kuri apsūdzēti smagos noziegumos.
Diemžēl 100 atbrīvojamo skaitā ir ne tikai zagļi, krāpnieki, huligāni, bet arī narkotiku tirgoņi. Viņus būtu jāuzrauga policijai, bet labi zinām, ka reāli tas nebūs iespējams. Policijai jāķer jaunus noziegumus izdarījušie, kur nu vēl sargāt tos, par kuriem pierādījumi jau savākti un nodoti tiesai.
No Eiropas Savienības kandidātvalstīm Latvijā ir vislielākais ieslodzīto skaits — 350 ieslodzīto uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Piecpadsmit Latvijas cietumos ieslodzīts ap 8500 personu. 57% ir notiesātie, bet 43% dzīvi cietumā aizvada bez tiesas sprieduma. Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem, vidējais brīvības atņemšanas termiņš Latvijā ir četrarpus gadi.
Šai lietai ir divas puses. Nav normāli, ka civilizētā, demokrātiskā valstī cietumā bez tiesas sprieduma cilvēki pavada vairākus gadus. Vēl nav noskaidrots, vai apcietinātais patiesi vainīgs, bet sods jau jāizcieš. No otras puses, mainīt drošības līdzekli personai, kura tūlīt pēc atbrīvošanas, kā likts, izdarīs atkārtotu noziegumu, nebūtu prāta darbs. Tā arī turpinās šis apburtais loks: tiesas noslogotas, lietu izskatīšana ieilgst gadiem, bet cietumi pilni nenotiesātiem apcietinātajiem. Arī viņi ir cilvēki ar savām tiesībām, kuras ierobežotas varbūt bez pamata.
Bet par 100 cietumā bez tiesas turēto brīvlaišanu kā par draudu Latvijas sabiedrībai nevajadzētu tik ļoti uztraukties. Tie, kas pabijuši ieslodzījuma vietās, īpaši nekāro nokļūt tur atkal.
