Līdz šim man Lieldienas vienmēr bija lieli svētki — ledusskapis vai lūza no pārpilnības, arī olas varēja ēst, cik vien tīk, bet šis gads man būs izņēmums. Pie visa vainīga Izabellas fotogrāfija.
Līdz šim man Lieldienas vienmēr bija lieli svētki — ledusskapis vai lūza no pārpilnības, arī olas varēja ēst, cik vien tīk, bet šis gads man būs izņēmums. Pie visa vainīga Izabellas fotogrāfija.
Nesen viņa saņēma vēstuli no bērnības draudzenes, kura dzīvo ārzemēs. Viņa lūdza, lai Izabella atsūta savu fotogrāfiju. Izabella vai pusi dienas gatavojās gājienam pie fotogrāfa. Turp mana laulene devās augstu paceltu galvu — nu akurāt kā Napoleons pēc uzvaras. Taču atgriezās pavisam sašļukusi — kā saplacis pūpēdis. Fotogrāfijā viņa izskatoties šausmīga. Es gan teicu, ka nav ko stresot, man uz viņu katru dienu jāskatās, bet esmu pavisam mierīgs.
Tā kā Izabella plāno tikt vaļā no ļumīgajiem vaigiem un dubultzoda, viņa svētkos nolēma gavēt. Protams, šo akciju viņa rīko ar kristīgiem saukļiem — tas būšot ciešanu laiks. Tas nozīmē, ka man, sākot no ceturtdienas, trīs dienas jāatbalsta cietēja un jāiztiek ar vienu olu dienā. Tāda riktīga paēšana paredzama tikai svētdien. Tā arī nesaprotu, kāpēc tieši man svētkos tāds ciešanu laiks! Par kādiem grēkiem?
Indriķis
