Vēlos ar Jums parunāt kā vīrs ar vīru. Ir teiciens — ko nevar celt, to nevar nest.
Vēlos ar Jums parunāt kā vīrs ar vīru. Ir teiciens — ko nevar celt, to nevar nest. Tas nu cienītais, hokeja treneri, manuprāt, teikts par Jums.
Jūsu trenētie Latvijas izlases hokejisti ir iecirtuši pamatīgu robu manā ģimenes budžetā. Nu, kā viņi spēlēja! Hokejs taču ir vīru spēle, nevis daiļslidošanas šovs! Es jau dzīvē esmu pieredzējis daudz ko, un mani nekas vairs nevar satriekt, bet ar manu Izabellu tā vis nevar jokot. Ja Jūs zinātu, cik daudz cukurūdens viņa izdzēra, spēļu tiešraidēs spēcinot sirdi! Turklāt tas cukurs bija paredzēts ābolu zaptes vārīšanai rudenī. Un cik pudelīšu sirdspilienu izlietoja! Viņai vairākkārt palika slikti, un man Izabella bija mākslīgi jāelpina, tāpēc es neredzēju dažas aizraujošas spēļu epizodes, jo tajā brīdī biju uz grīdas.
Pēc izšķirošās spēles ar itāliešiem Izabellai uznāca raudu lēkme — rezultātā viņa sadauzīja divas glāzes un vienu vāzi. Kurš man atmaksās šos zaudējumus? Pie tam Izabella tagad gatavojas braukt uz Jaunķemeriem atgūt zaudēto enerģiju, bet jāmaksā taču par to visu man! Tā ka — esiet vīrs un demisionējiet. Varbūt tādā veidā Jūs padarīsiet laimīgu kaut vienu ģimeni.
Ar cieņu — Indriķis
