Augustā un septembrī Latvijā lielā daudzumā pārdod arbūzus. Tie ievesti no Ungārijas, Ukrainas, Krievijas, Itālijas un citām valstīm. Taču liepājnieki ar lepnumu saka: “Mēs ēdam Latvijas arbūzus!”.
Augustā un septembrī Latvijā lielā daudzumā pārdod arbūzus. Tie ievesti no Ungārijas, Ukrainas, Krievijas, Itālijas un citām valstīm. Taču liepājnieki ar lepnumu saka: “Mēs ēdam Latvijas arbūzus!”. Tos Liepājas rajona Medzes pagasta zemnieku saimniecībā “Arāji” audzē Rolands Dambis.
Arvien vairāk Latvijas lauku saimnieku izvēlas netradicionālus saimniekošanas veidus. Strausu un briežu audzēšana jau vairs nešķiet nekas sevišķs, taču par arbūzu audzēšanu mūsu klimatiskajos apstākļos dzirdēts retāk.
Klajā laukā
Liepājas pusē ir kāds uzņēmīgs vīrs, kurš šo ķirbjaugu dzimtas dārzeni audzē jau astoto gadu. Latvijas enciklopēdijā rakstīts, ka arbūzi pilnībā ienākas tikai segtās platībās. Dambja kungs par šādu apgalvojumu tikai pasmaidītu. Par pretējo pārliecinājušies arī ekskursanti, kuri ir regulāri saimnieka darba traucētāji. Klajā laukā, blakus gurķu dobēm, zaļos sānus gozē arbūzi.
Preci pārdod tirgū
Ekskursantiem, kuri iecerējuši ielūkoties arbūzu audzētāja saimniecībā, ieteicamākais laiks būtu augusta sākums. Tad turpat uz lauka var nogaršot šo dienvidu augli.
— Ļoti sulīgi, saldi un garšīgi, — šāds vērtējums bija ne tikai par arbūziem, bet arī saimnieka audzētajām melonēm. Turklāt arbūziem ir ļoti plāna miziņa.
— Rīt vedīšu pirmo kravu uz Liepājas tirgu, — 7. augusta pēcpusdienā stāstīja arbūzu audzētājs.
No nepilna hektāra platības var iegūt ap trīs tonnu lielu ražu. Arbūzus realizē arī vietējā veikalā.
— Cik žēl, ka Liepājas tirgus tik tālu, — noteica kāda ekskursante, un, manuprāt, domās viņai pievienojās visi pārējie.
Līdzīgi gurķiem
Rolands Dambis stāstīja, ka arbūzu audzēšana esot viņa bērnības sapnis. Tie mazajam zēnam ļoti garšojuši. Protams, sākumā ar arbūzu audzēšanu nemaz tik labi nav veicies. Izmēģinātas dažādas sēklas un audzēšanas veidi. Sākumā eksperimentējis ar tiem siltumnīcā, līdz nonācis pie, viņaprāt, labākā varianta – audzēt arbūzus atklātā laukā. Aprīlī viņš tos iesēj siltumnīcā, bet maijā jau izstāda laukā un piesedz ar agroplēvi. Tos stāda metra attālumā vienu no otra. Audzēšanas apstākļi ir ļoti līdzīgi gurķiem.
Sēklas no paša augļiem
Saimnieks iecienījis “Ogoņok” un “Sibirjak” šķirnes sēklas.
— Sēklu gatavotāji arbūzu sēklas laikam pāržāvē — no visas paciņas labi ja viena izdīgst, — pikti teic “Arāju” saimnieks. Viņš pats tās ievāc no pašaudzētajiem arbūziem. Tās derīgas vairākus gadus. No vecajiem krājumiem viņš sēklas uzdāvina arī ekskursantiem.
— Katru gadu par arbūzu audzēšanu pie manis atbrauc konsultēties kādu 20 interesentu, bet neesmu dzirdējis, ka būtu kāds sācis biznesu, — tā Dambja kungs.
Ugunsdzira neiznāk
Savulaik “Arāju” saimnieks bija dzirdējis, ka no augļiem varot pagatavot garšīgu arbūzu degvīnu. Grebis arbūzu tukšu, lējis tajā ugunsdziru, bet nekas neiznācis. — Labāk tomēr katru produktu lietot atsevišķi, — secina arbūzu speciālists.
Viņš nepiekrīt uzskatam, ka arbūza gatavību var noteikt paklauvējot, bet pamanījis, ka sievišķie augļi ir saldāki.
Kūst mutē
Ekskursijas beigās saimnieks mūs pārsteidza ar vēl vienu kārumu — medus arbūzu, kurš bija dzeltenā krāsā un vai kusa uz mēles. No ārpuses tas gan izskatījās kā parasts arbūzs.
Nesen lasīju, ka sulīgā oga (tā arbūzu dēvē biologi) var būt arī kvadrātveida. Šādas formas arbūzus radījuši japāņu dārzkopji. Tos viņi ieguvuši, apliekot ap arbūza zieda pumpuru plastikas kasti un audzējot arbūzu tajā. Auglis uzdāvināts kādam Japānas mafijas vadonim. Viņš secinājis, ka dāvana ir bezgaršīga. Dārzkopji ir pārliecināti, ka pieprasījums pēc tiem tomēr būs to interesantās formas dēļ.
Nebrīnīšos, ja pēc pāris gadiem tādus varēs ieraudzīt arī Rolanda Dambja saimniecībā.
***
Izziņa.
Viena arbūza svars var sasniegt pat 20 kilogramu. 100 gramos arbūza ir 37 kalorijas. Arbūzā ir 90,3 procenti ūdens, 8,3 — ogļhidrātu, 0,6 — olbaltumvielu, 0,2 — tauku, 0,2 — šķiedrvielu. Arbūza atsvaidzinošās īpašības ēģiptieši novērtēja jau pirms 4 tūkstošiem gadu.
Īpatnējā ķīmiskā sastāva dēļ arbūzus iesaka lietot tūskas un podagras slimniekiem, mazasinības un aptaukošanās gadījumos, zarnu darbības stimulēšanai.
Arbūza gatavību var novērtēt, pa to pasitot ar pirkstu: negatavam ir metāliska skaņa, nogatavojies — vibrē, “dzied”, pārgatavojies, miltains — skan dobji.
