Mēnesis ASV Kristapa Stroda skatījumā
(Nobeigums. Sākums “Staburaga” 12. jūnija numurā.)
Aligatori plauktā
— Vai nobaudījāt arī kādu eksotisku ēdienu?
— Jā, bija arī ēdieni, ko baudīju pirmoreiz dzīvē. Piemēram, aligatoru gaļu. Ar to gan man saistās kāds dīvains pārsteigums. Amerikā degvielas uzpildes stacijas ir sava veida zelta āderes, kur var atrast lietas, ko Eiropā vispār neiedomātos meklēt. Tas bija Luiziānas štatā. Gandrīz vai satrūkos, kad ieraudzīju, ka viens plaukts viss nokrauts ar aligatoru galvu izbāzeņiem. Pirmā doma — kāpēc kaut kas tāds jādara? Taču eksponātiem klāt bija birka: šajā apvidū ir aligatoru saimniecības, šeit viņus ēd. Izbāzeņi bija gatavoti ar gudru ziņu — tādā veidā aligatoru audzētāji samazināja lieku atkritumu veidošanos. Raugoties no šāda skatpunkta, viss šķiet pavisam loģiski. Savukārt kādā citā degvielas uzpildes stacijā netālu no Meksikas robežas varēja nopirkt dažādu veidu ieročus — sākot ar kastetēm un beidzot ar metamajām zvaigznēm, savukārt indiāņu reģionos varēja iegādāties dažādus viņu darinājumus un ko tik vēl ne.
Skati
no debesskrāpjiem
— Vai Amerikā piedzīvojāt arī kaut ko tādu, par ko var teikt — mute palika vaļā?
— Ņujorkas skatus no debesskrāpjiem ilgi bija gribējies realizēt. Pirmais man bija slavenais Ņujorkas debesskrāpis “Empire State Building” neilgi pirms pusnakts, tad — “One World Trade Center” pilnībā skaidrā dienā. Un tad gandrīz vai nejauši sanāca interesantākais variants. Garām ejot izdomāju ieiet Rokfellera centrā. Ieraudzījām, ka vienā no augšējiem stāviem ir restorāns. Jau būdams gatavs atteikumam, jo viss noteikti būs rezervēts, pajautāju, kādas iespējas tikt iekšā. Sākumā man aizrādīja, ka neatbilst dreskods. Bet tam biju gatavs. Mugursomā bija melns pogājams krekls, kuru nav iespējams saburzīt. Pārģērbos, un viss notika! Nākamais pārsteigums bija cenas. Tā kā tas bija restorāns, nevis skatu laukums, ieejas maksas nebija. Galdiņi gan visi aizņemti, tāpēc varot piedāvāt tikai dzērienus. Ko man vairāk vajag! Paņemu dzērienu karti. Un cenā līdz 20 dolāriem (apmēram 17 eiro) pat ir ļoti normāla izvēle, nevis ņem kaut ko tāpēc, ka lētākais un tukšām rokām apkārt īsti nepienākas grozīties. Lētākās opcijas gandrīz divreiz lētākas. Salīdzinājumam pie mums uzbraukt Pēterbaznīcā vien maksā deviņi eiro. Skatu laukumu ieejas biļešu cenas tur divas, trīs reizes augstākas nekā mans džins ar toniku.
Elpu aizraujošs
— Vai Arizonas Lielajā kanjonā arī bijāt?
— Jā, vēl pirms debesskrāpjiem. Tur es pirmo reizi mūžā izjutu, ko nozīmē elpu aizraujošs. Es neesmu lietojis narkotikas, bet pēc aprakstiem man bija apmēram tā, ka atveras galvā kaut kādi portāli, nu kaut kas līdzīgi anekdotei, kad mazdēls jautā vecmāmiņai, vai tu neesi redzējusi manu zālīti, bet viņa atbild: nē, bet vai tu pūķi redzēji? Tātad iesaku sākt ar Ņujorku un kanjonu pēc tam! Lai nav tā, ka trakākais jau redzēts, un tad pārējais vairs neliekas tik ļoti iespaidīgi. Vispār tas milzīgais daudzums redzēto vietu ļoti izlutina. Sāc salīdzināt vietas, un ikkatra no tām daudziem, arī man, būtu sapnis. Tad sāc domāt, ka pilsētā A bija forši, bet ne tik ļoti kā pilsētā B. Kaut arī salīdzināt daudzas no šīm vietām ir tikpat objektīvi kā zupu ar desertu.
Gribējās atpakaļ
— Nereti ceļotāji, atgriezušies no kādas valsts, tā sajūsminās par tur redzēto, ka saka: “Te nu gan es gribētu dzīvot!” Kā ir ar tevi?
— Es atceros savu braucienu no Londonas uz Parīzi. Es tā sajūsminājos par to, ka teju vai biju gatavs mācīties franču valodu un mainīt dzīvesvietu. Un tad es padomāju — tas, ko es redzēju, ir pilsētas centrs, skaisti ir arī Londonas centrā, arī Rīgas centrs ir ļoti skaists. Taču parastais vidusmēra cilvēks jau nevarēs atļauties dzīvot metropoles centrā vai skaistajos un attiecīgi dārgajos rajonos, bet, dzīvojot citur, ieraudzīs patieso dzīves realitāti. Grūti jau definēt, kas ir Amerika. Atšķirības starp štatiem ir milzīgas. Man patika Sanfrancisko, bet tā ir ļoti dārga pilsēta. Ņujorkā kolosāls atpūtas un kultūras iespēju piedāvājums. Bet reāli, tur dzīvojot, nebūtu laika, to visu apmeklēt. Vēl ļoti saistīja Sietla. Pat īsti nezinu, kāpēc, tā tīri emociju līmenī likās kā forša vieta dzīvošanai. Bet vai es gribētu tur dzīvot? It kā jā, bet labi apzinos, ka, visdrīzāk, ļoti drīz domātu citādāk. Jau šīs tūres laikā ik pa brīdim sāka ļoti gribēties atpakaļ.
***
Liela daļa amerikāņu nav tik daudz redzējuši, cik jūs mēneša laikā — šādu atziņu pauda vietējie, kad grupas “Imanta Dimanta un draugi” dalībnieki stāstīja, ko šeit dara. Taču visvairāk viņiem prātā palicis siltums un sirsnība, ar kādu viņi tika uzņemti tautiešu mājās. Tas tilts, kas tika uzbūvēts no sirds uz sirdi, nebija kilometros mērāms. ◆
Uzziņa
Rokfellera centrs ir 19 komerciālu ēku komplekss Ņujorkā, ASV. Tā kopējā platība ir 89 000 m2. Centru uzbūvēja Rokfelleru ģimene, tas ir nosaukts Džona Rokfellera vārdā. Rokfellera centrs tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 30. gados, tā ēkas būvētas artdeko un modernisma stilā, ēku arhitekts — Reimonds Huds. Ēku kompleksā ietilpst “Radio City Music Hall”, “GE Building”, Atlasa statuja, kā arī vairākas citas ēkas un statujas.
No Vikipēdijas
