Aizkraukles rajona kadastra birojā strādā 13 zemes ierīkotāju. Viņi pilsētās un pagastos ne tikai mēra zemi, bet dara arī citus ar zemi saistītus darbus, jo zemes reformai vēl galu neredz.
Aizkraukles rajona kadastra birojā strādā 13 zemes ierīkotāju. Viņi pilsētās un pagastos ne tikai mēra zemi, bet dara arī citus ar zemi saistītus darbus, jo zemes reformai vēl galu neredz.
Par savu darbu stāsta Skrīveru un Aizkraukles pagasta zemes ierīkotāja Dzintra Kaķe:
— Nākas konsultēt zemes nomniekus un īpašniekus par zemes privatizācijas jautājumiem, jāpalīdz kārtot daudzos dokumentus, jāpiedalās arī zemes mērīšanā.
— Cik tālu zemes reforma ir Skrīveru pagastā?
— Skrīveros ir 1627 zemes īpašnieki, kuriem pieder 10543,4 hektāri zemes. Savus īpašumus 5060 hektāru platībā, tātad gandrīz pusi, zemesgrāmatā reģistrējuši 1013 cilvēku.
— Kāpēc to nav izdarījuši pārējie īpašnieki?
— Tikt līdz zemesgrāmatai viņus, iespējams, traucē naudas trūkums, jo šis process ir diezgan dārgs — 100 līdz 200 latu. Daudzi arī nezina, kā veicama zemes privatizācija, viņiem tas sīki jāizstāsta. Zemes īpašnieki, kuri savus īpašumus vēl nav nostiprinājuši zemesgrāmatā, parasti tikuši līdz zemes iemērīšanai un īpašuma inventarizācijai. Lai process turpinātos, par to jāsamaksā, un tur arī apstājamies, jo daudziem naudas nav.
— Kā jārīkojas tiem, kuri zemi vēl nav privatizējuši?
Tie, kuri samaksā par iemērīšanu, no Zemes dienesta saņem īpašuma plānus. Tad īpašnieks šim dienestam pasūta zemes kadastrālo novērtēšanu, meža īpašniekiem vajag arī meža taksācijas projektu. Kad tas izdarīts, zemes ierīkotājs raksta lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu. Tad triju mēnešu laikā jāieskaita sertifikāti un jānoslēdz līgums ar Hipotēku banku par zemes izpirkšanu par sertifikātiem. Pēc tam var vērsties pie notāra vai pagasttiesas priekšsēdētāja ar nostiprinājuma lūgumu. Tikai tad īpašumu var ierakstīt zemesgrāmatā.
— Vai Skrīveru un Aizkraukles pagastā par zemes īpašumiem ir kādi strīdi?
— Nē, strīdu nav, un nav arī nekādas tiesāšanās. Gribu lūgt skrīveriešus un aizkraukliešus, kuriem zeme jau iemērīta, bet par to nav samaksāts, to izdarīt. To, kuri samaksājuši, plāni ir pie manis, un viņiem jānāk dokumentus kārtot tālāk. Ja īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, to nevar ne pirkt vai dāvināt, ne arī mantot.
Darba netrūkst arī Neretas, Pilskalnes un Zalves pagasta zemes ierīkotājam Jurim Andersonam:
— Turpinās valsts brīvas zemes piešķiršana cilvēkiem, kuri vēlas to apsaimniekot. Pilskalnē brīvās zemes bija ar 200 hektāru, bet Zalvē — ap 500. Neretā vēl dalām apmēram 400 hektāru pašvaldības zemes. Piektā daļa šīs zemes paliks neizdalīta, jo tie ir purvi un citas lauksaimniecībā neizmantojamās platības.
— Vai no valsts budžeta saņemta visa nauda zemes iemērīšanai mantiniekiem un īpašniekiem, kuriem likums to paredzēja?
— Jā, nupat šie līdzekļi no valsts saņemti. Katrā pagastā palikuši astoņi līdz desmit cilvēku, kuri vēl gaida savas zemes iemērīšanu par valsts naudu. Viņiem zemi iemērīšu bez kavēšanās.
Zemes īpašnieki turpina reģistrēt īpašumus zemesgrāmatā, bet aptuveni ceturtā daļa šajos trijos pagastos to vēl nav izdarījuši naudas trūkuma dēļ.
Zemes ierīkotājam jākārto arī arhīva dokumenti, kuri jāiesniedz Valsts zemes dienesta arhīvā.
