Desmit gadu jaunjelgavietis Aivis Čubars gaida. Gaida dzīvokli pirmajā stāvā, jo tas mainītu visu viņa dzīvi. Viņam ir smaga trauma, kuras dēļ nevar staigāt.
Desmit gadu jaunjelgavietis Aivis Čubars gaida. Gaida dzīvokli pirmajā stāvā, jo tas mainītu visu viņa dzīvi. Viņam ir smaga trauma, kuras dēļ nevar staigāt.
“Katru vasaru es sagaidu ar šaubām un bažām. Es nezinu, vai man izdosies izkļūt ārā svaigā gaisā. Nezinu, vai man būs lemts izbaudīt vasaru,” stāsta Aivis. Šogad ārpus sava dzīvokļa viņš bijis tikai trīs reizes…
Piecus gadus Aivis mitinās piektajā stāvā vienistabas dzīvoklī. Izkļūt ārā no savas mājvietas viņam ir gandrīz neiespējami. Nepieciešams spēcīgs cilvēks, kurš viņu var nonest lejā un pēc tam arī uznest atpakaļ. Ne katram Aivis uzticas. Draugi, kas viņam palīdzēja citus gadus, tagad ir aizņemti darbā. Izkļuvušam uz ielas, Aivim jebkurā brīdī var rasties kādas vajadzības, un tad ir jābūt cilvēkam, kas viņu var nogādāt atkal augšā piektajā stāvā. Kad Aivis ārā ir kopā ar savu meiteni un sāk līt lietus, tad vienīgais, ko meitene var izdarīt — pastumt ratus zem kāda jumta. Sen gaidītais dzīvoklis pirmajā stāvā šīs problēmas atrisinātu, jo no istabas izkļūt tad būtu daudz vienkāršāk.
Neatšķirties no citiem
Pa īstam dzīvs Aivis jūtas tikai tad, kad ir ārpus sava dzīvokļa četrām sienām. “Tad es sāku saprast un sajust, ka es dzīvoju, ka nestāvu malā. Guļot gultā, es jūtu, ka dzīve man paiet garām. Redzu tikai datora ekrānu un televizoru — ap mani nepārtraukti ir mākslīga vide. Laukā ap mani ir cilvēki, un es esmu tāds pats kā viņi.” Aivis ir sabiedrisks, viņam ļoti patīk sarunāties ar cilvēkiem. Arī ar nepazīstamiem. Ikdienā taču neviens svešs pie viņa ciemos nenāk.
Aivim arī ļoti patīk sēdēt pie Daugavas, pamakšķerēt, skatīties debesīs, baudīt agros, siltos vasaras rītus, vērot saules lēktu un rietu, klausīties, kā dzied putni, atslābināties. “Daudziem šķiet, ka šādas vēlmes ir banālas. Sevišķi tiem, kuri sūdzas par pārāk lielo karstumu. Ja viņi savu mūžu pavadītu četrās sienās, tad, izkļuvuši laukā, justos laimīgi, ka var vērot dabu,” domā Aivis.
Alternatīva — pansionāts
Jaunjelgavas dome Aivim piedāvājusi citu dzīvesvietu. Viena no tām ir dzīvoklis pirmajā stāvā Mednieku ielā, ko dome piedāvāja pirms diviem gadiem. Par šo iespēju Aivis uzzināja no savas mammas, jo viņu pašu neviens neinformēja. Vienistabas miteklis Mednieku ielā bija tik sliktā situācijā, ka tam nepieciešams kapitālais remonts. Mednieku ielas daudzdzīvokļu nami ir tālu no centra (aptuveni 20 minūšu gājiens), no vietas, kur mitinās Aivja draugi, mamma un citi cilvēki, kas vajadzības brīdī varētu viņam palīdzēt. Turklāt no Mednieku ielas līdz centram ir grants ceļš, pa kuru ar invalīdu ratiem nevar izbraukt. Otra iespēja, ko pavisam nesen ieteica dome, ir pārcelšanās uz veco ļaužu pansionātu Skrīveros. Aivim ir 29 gadi…
Vajag palīdzību
Aivis šobrīd aktīvi, bet pagaidām nesekmīgi meklē sev kopēju. Sievietei, kas viņu pieskatīja līdz šim, saslimis bērns. Aivja mātei nesen atklāta smaga slimība. Aivim nepieciešams cilvēks, kas naktīs varētu viņu pagriezt. Tā kā Aivis ir guļošs slimnieks, viņam ik pēc divām trim stundām gultā jāmaina poza. Par nakts maiņu viņš var maksāt piecus latus. Mēnesī viņš var atļauties apmaksāt desmit nakts maiņu. Aivis būtu ārkārtīgi pateicīgs cilvēkam, kas uzņemtos šos pienākumus. Sazināties ar viņu var pa mobilo tālruni 26138977 vai e–pastu: [email protected].
Protams, Aivim palīdzība būtu vajadzīga visu diennakti, taču finansiāli viņš to nevar atļauties. Kopšanai paredzētais pabalsts ir tikai 62 lati. Ja kādam ir tāda iespēja finansiāli palīdzēt, viņš aicināts to darīt.
***
Ziedot naudu Aivim Čubaram, lai viņš varētu atļauties diennakts kopšanu, var, to pārskaitot bankas kontā LV61HABA 0551012962096 AIVIS ČUBARS.
