Jaunjelgavā bija ieradies Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, 8. Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.
Jaunjelgavā bija ieradies Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, 8. Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Tiekoties ar pašvaldības vadību, viņš interesējās par siltumapgādes modernizāciju Jaunjelgavā.
Jaunjelgavas dome jau gadiem ilgi cīnās par to, lai pilsētā esošo četru atsevišķo katlumāju vietā izveidotu vienu — centralizētu, jo tas ekonomiski būtu daudz izdevīgāk.
Ekonomikas ministrijā nu rasta iespēja projektiem, kas saistīti ar siltumapgādes uzlabošanu, palīdzēt ar investīcijām. Tāpēc Dzintars Zaķis vēlējās situāciju Jaunjelgavā pārbaudīt pats, lai pārliecinātos, ka jaunjelgaviešu iecere ir atbalsta vērta.
Par Jaunjelgavas siltumapgādes problēmām Dzintaram Zaķim detalizēti stāstīja pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš.
— Jaunjelgavieši labi zina, ka pilsētas izaugsmi jau gadu desmitiem kavē divi faktori — neapmierinošais autoceļš uz Rīgu un apkures sistēmas nesakārtotība, — sacīja Krūmiņa kungs.
Iekārtas novecojušas
Jaunjelgavā vai katrai daudzstāvu dzīvojamajai vai ražošanas ēkai piebūvētas lokālās katlumājas. Jau 1977. gadā katlumāju piebūvēja Jaunjelgavas vidusskolai, kur apkures katli bija domāti tikai šķidrajam kurināmajam. Tagad šis kurināmais ir ļoti dārgs, tāpēc katli pārveidoti tā, lai kurinātu ar malku. No šīs katlumājas ar siltumu apgādā vidusskolu un pirmsskolas izglītības iestādi “Atvasīte”.
Astoņdesmito gadu sākumā Jaunjelgavā izveidojās mežrūpnieku ciemats Mednieku ielā, kur arī uzbūvēja atsevišķu ar malku kurināmu katlumāju. Vēl agrāk katlumāja uzcelta Liepu ielā. Tagad tur četras daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko iedzīvotāju kooperatīvs “Liepas”, bet katlumājas iekārtas pieder domei. Sava katlumāja ir arī tā sauktajā skolotāju mājā Uzvaras ielā 4. Visās katlumājās iekārtas ir ļoti novecojušas.
Kurinās ar šķeldu
Jaunjelgavas domes deputāti pārliecināti, ka energoresursu cenu pieauguma dēļ un racionāla kurināmā izlietojuma nolūkā vajadzīga viena katlumāja, kur apkurei izmantotu šķeldu. Tā patlaban ir un arī nākotnē būs viena no lētākajiem kurināmajiem. Šķeldu var nopirkt divos Jaunjelgavas uzņēmumos — “LATSIN” un “ZKG”.
Aprēķini par esošajām katlumājām liecina, ka no 2001. līdz 2005. gadam dome siltumapgādes nodrošināšanai izlietojusi vairāk nekā ceturtdaļu miljona latu. Katrā apkures sezonā četrās katlumājās izlieto apmēram 5500 kubikmetru malkas. Šo apkures katlu lietderības koeficients nepārsniedz 50 procentu, ja kurinātu ar šķeldu, tas būtu no 75 līdz 85 procentiem.
Daļa siltumtrases ir
Jaunjelgavieši 2004. gadā jau ierīkojuši jaunu siltumtrasi, kuru jau izmanto posmā no vidusskolas līdz bērnudārzam “Atvasīte”. Trases izbūvei ņemot kredītu Ziemeļu Investīciju bankā, iztērēts vairāk nekā 130 tūkstošu latu.
Krūmiņa kungs sacīja, ka pēdējos gados, lai arī iedzīvotāju parādi par apkuri ir lieli, tomēr nav bijis neviena apkures pārtraukuma gadījuma. Tomēr, ja nebūs jaunās katlumājas, jau nākamajā apkures sezonā Jaunjelgavā būs siltumapgādes problēmas.
Tāpēc viņš Dzintaru Zaķi lūdza izvērtēt situāciju un Ekonomikas ministriju — sniegt materiālu atbalstu — 350 tūkstošu latu — centrālās katlumājas izbūvei Jaunjelgavā. Paši jaunjelgavieši atvēlēs 100 tūkstošu latu. Katlumājas tehniskais projekts jau izstrādāts.
Pēc sarunas Jaunjelgavas domē Dzintars Zaķis kopā ar jaunjelgaviešiem apskatīja visas četras katlumājas. Viņš pārliecinājās, ka tajās iekārtas patiesi novecojušas.
Jaunjelgavas projektu deputāts vērtēja pozitīvi — vienu jaunu katlumāju būs izdevīgāk apsaimniekot nekā vairākas vecas.
