Šoruden Rīgā, izstāžu kompleksā “Rāmava”, līdzās stendiem ar jau ierastajiem piedāvājumiem pirmo reizi varēja nogaršot un iegādāties vīngliemežu konservus, iepazīt desmitiem vīnogu, vairāk kā simts tomātu šķirņu, iemēģināt roku darbā ar skalplēsi un riteņkapli.
Pārsteigs visus
Pirms ķerties pie izstādes pamatīgākas apskates, apstājos pie Sanitas Rupkus, Latvijas Vīngliemežu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājas, stenda. Vēlējos nogaršot Latvijā audzētu vīngliemežu konservus. Te tādi bija ar četrām dažādām garšām — gliemeži ar olīvām, ar garšvielām, tomātu mērcē un ar ķiplokiem. Stenda saimniece teic: ja ko tādu garšo pirmo reizi, labāk izvēlēties ar timiānu, tātad ar garšvielām. Šos konservus izstādes apmeklētāji pirkuši visvairāk. Konservētie gliemeži labi garšo kopā dārzeņu salātiem vai apcepti saldajā krējumā. Pēc struktūras gliemeža gaļa ir līdzīga vistas aknām, sirdij vai kuņģim. Lieliska ir arī vistu aknu un gliemežu filejas pastēte, sastāvdaļas ņemot vienādās proporcijās.
Par neparastajiem konserviem ieinteresējas kāda izstādes apmeklētāja. Viņa teic, ka ēdot visu eksotisko, bet sabiedrība joprojām ir par daudz konservatīva. Tomēr, ja kāds ciemiņš atnāk, patīkot galdā uzlikt kaut ko izsmalcinātu. Vīrs gan, ja gliemežu konservus ieraudzīs, no mājas izdzīšot. Tomēr vienu kārbiņu viņa iegādājas. Līdz Ziemassvētkiem noglabāšot un tad mājiniekus un viesus pārsteigšot.
Pārstrādā aizmigušus
Sanita Rupkus stāsta, ka ceļš no gliemeža zālē līdz filejai kārbā bijis triju gadu garumā. Tagad netālu no Jēkabpils, Zasā, gaļas pārstrādes cehā nodarbojas ne tikai ar tradicionālo, cūku un liellopu, kā arī medījumu gaļas, bet arī ar vīngliemežu pārstrādi. Process, līdz gliemeži tiek pagatavoti konservos, pagaidām gan esot ļoti garš. Iepirkti no audzētājiem Latvijā, viņi nonāk Sanitas Rupkus gliemežu audzētavā Bauskas pusē. Pirms nogādāt pirmajā pārstrādes vietā Lietuvā, viņus desmit dienu nebaro. Rezultātā gliemeži ielien čaulās un iemieg. Saliktus kastēs, gliemežus guļošus transportē uz pārstrādes cehu Viļņā. Latvijā Pārtikas un veterinārais die-
nests neatļāvis veikt pirmapstrādi. Lietuvā gliemežu gaļu sašķiro — atdala ēdamās daļas no neēdamajām un sasaldētu fileju atved uz Zasu. Tuvākajā laikā šos konservus varēs iegādāties “RIMI” lielveikalu tīklā, notiek arī pārrunas par piegādi Lielbritānijas veikalu tīklam.
Palīdz rasa
Aktīvākie gliemežu audzētāji Latvijā meklē ražošanai piemērotākās sugas, un viena no salīdzinoši nesen ieviestajām ir dienvidu dārza gliemezis. Viņš ir daudz ātraudzīgāks, gaļa ir mīkstāka un saldāka. Šo gliemežu atšķirīgā dzīvesveida dēļ hektārā zemes var audzēt desmit reižu vairāk īpatņu. Pieredzējusī speciāliste gliemežu audzēšanas jautājumos teic, ka Latvijā ir lieliski apstākļi šo mīkstmiešu audzēšanai, jo naktis un rīti ir bagāti ar rasu, tātad mitrumu, kas savukārt atmodina gliemezi un palīdz viņam uzņemt barību. Dienvidu zemēs pietiekams mitruma daudzums ir problēma, un gliemežu aploki regulāri jālaista.
Iepērk arī čaulas
Nozīmīgākās gliemežu audzētavas esot Kurzemes pusē. Tur arī labvēlīgāka, trūdvielām bagātāka augsne, mazāk aktīva lauksaimniecība. Vietās, kur izvērš intensīvu lauksaimniecību, nodarbojas ar nezāļu indēšanu, gliemeži ātri iznīkst.
Savai saimniecībai Sanita gliemežus iepērk pavasarī. Baro, sagaida pēcnācējus, attīra tos un kopā ar vecajiem gliemežus nodod pārstrādei. Vienā hektārā var turēt ap 10 tonnām gliemežu. Pārstrādes laikā, atdalot filejas, atbirums ir liels, un no šāda daudzuma izmanto divas tonnas. Lietuvieši iepērk arī čaulas un sūta pārstrādāt uz Franciju. ◆
