Vakar Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Latvijas lielāko kristīgo konfesju — katoļu, luterāņu un baptistu — vadītājiem, lai uzklausītu viņu viedokli par iepriekš izteikto aicinājumu izsludināt ieslodzīto amnestiju saistībā ar Latvijas neatkarības 90. gadskārtu. Tikšanās laikā pārrunāja arī mūsu valsts sodu un cietumu sistēmas nepilnības un noziedznieku labošanas iespējas.
Paredzamā amnestija izraisījusi plašas sabiedrības diskusijas. Cilvēki sadalījušies divās grupās. Vieni saka: ”Nevajag mums tādu dāvanu svētkos, tā tikai “dos zaļo gaismu” jauniem noziegumiem”, savukārt citi tāpat kā Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka tas būs “labas gribas, piedošanas un cerību žests”.
Ir tāda veca gudrība — nekad nerādi ar pirkstu uz nabagu un cietumnieku, arī pats reiz tāds vari būt. To piedzīvoja arī kāds vīrs, kurš juku laikos paņēma kredītu, naudas reformas rezultātā to nevarēja atdot, auga procenti, auga parāds, un beigās “mahinatoru” iesēdināja cietumā.
Domāju, amnestija nebūt nenozīmē, ka no cietuma laidīs ārā slepkavas. Amnestija ir labs līdzeklis, lai kaut mazliet patukšotu cietumus no tādiem likumpārkāpējiem, kuru noziegumi ir formāli vai sīki. Kāpēc, piemēram, par nodokļu maksātāju naudu cietumos būtu jāuztur ievārījuma burku un trušu zagļi? Lai iet un sabiedriskajos darbos atstrādā parādu! Manuprāt, viņi jau pirmajos ieslodzījuma mēnešos savu nodarījumu ir nožēlojuši. Un viņus taču mājās gaida mātes, bērni, sievas.
Diemžēl Latvijas cietumos esošā kārtība, attiecības un vide ieslodzīto nepadara labāku, tieši otrādi. Par to jau pirms desmit gadiem dažādos masu saziņas līdzekļos runāja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas cietumu kalpošanas apvienības valdes priekšsēdētājs Valdis Baltruks. Taču nekas jau nav mainījies. Tieši to pašu viņš teica arī nule LNT demonstrētajā televīzijas filmā ”Sodamērs”. Satrunējusī sistēma turpina pastāvēt. Un amnestija kādam patiešām varētu kļūt par cerīgu sākumu citādai dzīvei.
