Beidzot mans prāts mierīgs, un arī mūsu ģimenē iestājies miers. Es taču līdz trešdienai vispār lāga negulēju. Visu laiku domāju, ko Valsts prezidents nominēs Ministru prezidenta kandidāta amatam. Indriķis gan tagad staigā, uzmetis lūpu, jo man tomēr izrādījās taisnība, ka prezidents valdības veidošanu uzticēs Bordānam. Tas tik ir vīrs ar ciešu tvērienu! Kas viņam acīs par spītu un nepiekāpību! Ja reiz pateica, ka nedraudzēsies ar zaļajiem, tad to arī netaisās darīt. Vīrs un vārds! Nākamajā naktī pēc nominēšanas sapnī redzēju diskotēku, kurā visu nakti skanēja viens un tas pats pantiņš: “Trīs vīri cēlās kaujai/Un droši cīnījās/No Daugavas līdz Gaujai/Par viņiem brīnījās.” Man šķiet — tā ir norāde, ka politiķu arēnā arī neiztiks bez cīniņiem un mēs vēl varēsim daudz brīnīties. Divi nenominētie Ministru prezidenta amata kandidāti jau pirmajās minūtēs pēc svinīgā pasākuma viens otram izteica pārmetumus. Lai vai kā, man šķiet, ka tagad tik sāksies tas interesantākais laiks, un meksikāņu seriālu skatīšanās man būs jānomaina ar pašmāju šoviem.
Izabella
