Vienu gan es nekā nesaprotu: kāpēc man nekad nelaimējas nevienā izlozē? Domāju, tas varbūt beidzot notiks čeku loterijā. Nakti pirms izlozes rezultātu paziņošanas “Superbingo” raidījumā pavadīju teju bezmiegā. Redzēju sapni sešās sērijās. Viena bija īpaši skaista: sēžu pie televizora, un raidījuma vadītājs saka: pirmajā čeku izlozē lielo laimestu saņem Izabella. Un es kā dullā Paulīne viņam pārjautāju: “Tu saki?” Bet kāda bija realitāte? Vispār nenosauca nevienu uzvārdu un tik ātri parādīja laimējušos numuriņus, ka no manām uztraukumā drebošajām rokām visi 30 čeki izbira zemē. Pēc tam es vēl divas dienas to numurus pārbaudīju internetā, ja nu tomēr esmu laimējusi? Bet kur nu! Vai tad es varu konkurēt ar pusotru miljonu čeku?! Bet, ja tā padomā, cik daudz cerībām svētdienas rīts aplauza spārnus. Nu nekas. Es nepadošos. Labi, ka Rozālija arī neko nelaimēja. Vismaz prāts mierīgāks.
